Brisele: Turcijai jāaktivizējas sarunās par iestāju ES

Turcijai ir jādara vairāk, lai atdzīvinātu jau trīs gadus iestrēgušās iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā (ES), pirmdien paziņoja Brisele. Kopiena norāda, ka Ankara joprojām atsakās pilnībā pildīt savas saistības. Turcijas ārlietu ministrs Ahmets Davutoglu gan atklāti paziņoja, ka sava daļa atbildības jāuzņemas arī Eiropas Savienībai. Viņš uzstāja, ka vairākas iestāšanās sarunu nodaļas joprojām ir bloķētas politisku iemeslu dēļ.

Neskatoties uz pēdējā laika paziņojumiem no Eiropas valstu puses, kas liecina, ka pēc ilgāka laika Turcijas sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā varētu būt gaidāms atkusnis, abu pušu līderi joprojām ir piesardzīgi un izteikumos pat skeptiski. Pēdējo mēnešu laikā Francija un Vācija likušas noprast, ka vēlas sarunas atdzīvināt. Bet Brisele pirmdien brīdināja, ka process ved strupceļā, jo Ankara nav pildījusi savas saistības reformu īstenošanā. Tā teikts paziņojumā, kas izplatīts pēc Eiropas Savienības un Turcijas Asociācijas padomes sanāksmes.

Eiropas Savienība uzskata, ka „abu pušu interesēs būtu, lai iestāšanās sarunas gūtu papildu impulsu,” un paziņojumā uzsvērts, ka iestāšanās sarunu tempu Ankara spēs kāpināt, tikai panākot progresu noteikto kritēriju sasniegšanā. Tomēr Eiropas Savienība norāda, ka „ar dziļu nožēlu” konstatējusi, ka Turcija, neskatoties uz atkārtotiem aicinājumiem, joprojām atsakās pilnībā pildīt savas saistības, kuras tā sarunās uzņēmusies. Brisele arī atzīmēja, ka Ankara nav panākusi progresu savu attiecību normalizēšanā ar Kipru.

Kopš Turcija oficiāli uzsāka iestāšanās sarunas 2005.gadā, tai izdevies sekmīgi noslēgt tikai vienu no kopumā 35 politikas sadaļām, kuru ietvaros kandidātvalstīm jāsaskaņo sava likumdošana ar kopienas tiesību normām. Puse sadaļu ir iesaldētas, un pēdējo reizi kāda sadaļa tika atvērta 2010. gadā. Eiropas Savienība gan atzinusi, ka zināms progress ir panākts, lai drīzumā varētu sarunu sadaļu, kas attiecas uz reģionālās politikas jautājumiem.

Turcijas ārlietu ministrs Ahmets Davutoglu, kurš arī piedalījās Asociācijas padomes sanāksmē, pēc tās gan atklāti paziņoja, ka bez vainas nav arī Eiropas Savienība: „Ar Turciju Eiropas Savienība būs ietekmīgāka uz pasaules skatuves. Jautājums ir, kādēļ nav progresa iestāšanās sarunās? 17 nodaļas joprojām ir bloķētas politisku iemeslu dēļ. Pateicoties Īrijas prezidentūrai, šovasar viena tiks atvērta. Bet, kā mēs sakām Turcijā - lai sāktos pavasaris, ar vienu ziedu nepietiek. Tādēļ visas politisku iemeslu dēļ bloķētās sadaļas ir jāatbloķē, un jāveicina raitas pievienošanās sarunas. Citādi ar pašreizējo ātrumu mums var nākties gaidīt vēl pusgadsimtu, lai pabeigtu procesu.”

Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs aizvadītajā nedēļā atkārtoti aicināja Turcijas premjerministru Redžepu Tajipu Erdoganu ierasties vizītē Briselē, lai atdzīvinātu iestāšanās sarunas. Turcijas Eiropas integrācijas atbalstītāji uzskata, ka valsts iestāšanās kopioenā vairotu savienības ietekmi Tuvajos Austrumos un uzlabotu enerģētisko drošību. Skeptiķi gan uzsver, ka Ankarai vēl daudz darāmā cilvēktiesību jomā un valsts nabadzīgākie reģioni šobrīd izsūktu miljardus eiro no savienības kohēzijas fondiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt