„Es nedomāju, ka ASV vai kādai citai valstij būtu jāizslēdz kāds no instrumentiem. Mēs redzam, ka pret Ukrainu ir izmantoti diplomātiskie, informatīvie, militārie, ekonomiskie ieroči. Domāju, ka arī Rietumiem būtu jāapsver visi mūsu atbildes instrumenti. Vai tas būtu destabilizējoši? Jā! Taču nekā nedarīšana arī ir destabilizējoša,” sacīja Brīdlovs.
Ģenerālis arī uzsver, ka ieroču kustība Ukrainā liek apšaubīt Minskas pamiera vienošanās ievērošanu: „Mēs esam redzējuši pastiprinātu visu šo varas ieroču pielietošanu Ukrainā, militāro ieskaitot, un tas turpinās. Domāju, kas tas ir jautājums, kas mūsu valstīm būtu jāapsver. Vai Minskas pamiera vienošanās ir ieviesta dzīvē? Domāju, ka daudzām valstīm uz to ir dažāds skatījums.
NATO izlūkošanas centra informācija liecina, ka mēs redzam Ukrainā kustību smago ieroču jomā, taču mēs nezinām, vai tie ir pametuši kaujas lauku.
Mēs turpinām vērot satraucošus elementus gaisa aizsardzībā, vadībā un kontrolē, absolūti „porainās” Ukrainas robežas turpina šķērsot nodrošinājums separātistiem. Līdz ar to joprojām ir šaubas par to, vai Minskas vienošanās tiek ievērota.”
Jau vēstīts, ka, neraugoties uz visiem starptautiskās sabiedrības centieniem panākt pamiera ievērošanu konflikta plosītajos Ukrainas austrumos, vairākos frontes sektoros turpinās sadursmes. Sīvākās cīņas pašlaik notiek Avdejevkas pilsētas apkaimē.
12.februarī Krievijas un Ukrainas prezidentiem, piedaloties arī Vācijas un Francijas līderiem, izdevies panākt vienošanos par miera plānu, tomēr no Ukrainas turpina pienākt ziņas pat apšaudēm un bojāgājušajiem. Marta sākumā ukraiņu un separātistu spēki gan uzsāka smagā bruņojuma atvilkšanu no frontes līnijas.
Karš Ukrainā ilgst jau gandrīz gadu. Pērn martā Krievija anektēja Krimu, bet aprīlī tās atbalstītie kaujinieki izvērsa kaujas Austrumukrainā.
