Pasaules panorāma

Brexit sarunas – kas tālāk?

Pasaules panorāma

Netanjahu diplomātija izraēlietes glābšanai no Krievijas cietuma

Ziemeļīrija – neziņā par nākotni un «Brexit» sekām

«Brexit» nes neziņu gan sabiedrībai, gan ekonomikai. Reportāža no Ziemeļīrijas pierobežas

Īrijas sala ir viens no vissarežģītākajiem punktiem “Brexit” stāstā, jo tieši šeit būs jāatrisina robežas jautājums starp Īrijas Republiku un Lielbritānijai piederošo Ziemeļīriju. Turklāt lielākā daļa ziemeļīru vēlas palikt Eiropas Savienībā.

Par cietās robežas atjaunošanu īpaši nobažījušās ir tās tuvumā esošās pilsētas, kas jau vairākus gadus biznesu veido abās salas pusēs un kam šāda barjera atgādina savulaik ilgstošos nemierus starp īru nacionālistiem, kas cīnījās par Īrijas salas apvienošanos, un unionistiem, kas atbalstīja Ziemeļīrijas palikšanu Lielbritānijas sastāvā.

Latvijas Televīzija devās uz vienu no Ziemeļīrijas pierobežas pilsētām Ņūriju, kas ir piedzīvojusi dramatiskus laikus un arī tagad bažījas, ka “Brexit” atkal sašķels gan cilvēkus, gan ekonomiku.

Ņūrija darba dienas vidū dzīvo savu salīdzinoši nelielās Ziemeļīrijas pilsētas dzīvi. Skolas, veikalu tīkls, biznesa centri. Tagad pat grūti pat iedomāties, ka šī gleznainā vieta nebūt ne tik senā pagātnē bija nemieru centrs, kur nemitīgi norisinājās incidenti starp britu militāristiem un īru republikāņu armiju. Skanēja šāvieni, eksplodēja automašīnās ievietotas bumbas. Vietējie vēl to labi atceras.

Viens no sarežģītā laika lieciniekiem ir Konors Patersons, kurš tagad vada Ņūrijas uzņēmumu aģentūru, kas apvieno vietējos uzņēmējus. Viņš atceras, kā tas bija, kad konfliktu centās risināt, bet patiesībā vēl vairāk saasināja, starp Īriju un Ziemeļīriju novelkot stingru robežu, un kā tas bija, kad slēdza mieru, atvērās ceļi un sāk ieplūst investīcijas. Tagad “Brexit” atkal nes neziņu gan par cilvēku attiecībām, gan ekonomiku.

“Ja īstenosies Borisa Džonsona vienošanās, tad pārbaudes būs pilnīgi visām precēm, kas no Lielbritānijas ienāks vai nu Ziemeļīrijā, vai Īrijas Republikā pat tad, ja esam britu jurisdikcijā. Un tas ir lielākais izaicinājums. Neviens nezina, kā tas darbosies, cik sarežģītas šīs pārbaudes būs, kādi dokumenti būs nepieciešami. Un otra lieta: pilsonība – identitāte ir kļuvusi par politiski ļoti svarīgu jautājumu, un atkal tas ir politisko diskusiju centrā.

Man un daudziem likās, ka tas ir atrisināts, bet ar “Brexit” tas atkal viss ir saasinājies,” stāsta Patersons.

Ņūrijā

Latvijas Televīzija ar Patersonu izbrauca Ņūrijai tuvos ceļus, kas nemieru laikā bija stingri kontrolēti, bet tagad ir brīvi un vismaz pagaidām robežu neskarti.

“Tagad mēs esam Lielbritānijā, bet mēs uz to tā neskatāmies, jo mēs to redzam kā vienotu Īrijas salu un nedalām. Uz šī ceļa nebija neviena britu karavīra, jo te bija pārāk bīstami iespējamo nacionālistu uzbrukumu dēļ. Un, ja militāristi gribēja, piemēram, apstādināt mašīnu, viņi nolaidās ar helikopteriem, pārbaudīja un devās prom. Tagad mēs tuvojamies vietai, kur savulaik bija cietā robeža. Un redziet, tur, kur ir tā sarkanā un dzeltenā zīme, tur oriģināli bija robeža,” rāda Patersons.

Cietā robeža “Brexit” dēļ būtu sarežģīta vai pat neiespējama, jo vienā pakalnā ir Eiropas Savienība jeb Īrijas Republika, bet otrā - Ziemeļīrija jeb Apvienotā Karaliste, un tādēļ “Brexit” pretinieki ir izveidojuši labi redzamu zīmi, aicinot neatjaunot cieto robežu.

“Robeža ir tas, kas šķeļ, nevis risina,” saka Deklans Makčesnejs, kurš vada Ņūrijā vecāko privāto uzņēmumu. Tas ir teju 130 gadus vecs apavu veikals. Makčesnejs bija viens no tiem, kurš aktīvi kampaņoja pret “Brexit”.

Uzņēmējs stāsta, ka viņa veikals ir pārdzīvojis Pirmo un Otro pasaules karu, arī Ziemeļīrijas nemierus, šaušanu durvju priekšā, un tagad gatavojas pārdzīvot arī “Brexit”, ja vien nebūtu tik liela neskaidrība.

“Visi mūsu produkti nāk no Itālijas, Francijas un Spānijas, un mūsu lielākās bažas ir tarifi. Mūsu biznesā liela nozīme ir konkurencei. Un mēs esam tikai piecus kilometrus no robežas. Mums var nākties pacelt cenas tarifu dēļ,” uzsver Makčesnejs.

Ziemeļīrijā dzīvi ir izveidojuši arī daudzie iebraucēji, un viņu vidū arī krietns pulks latviešu. Iluta Incenberga ir no Alūksnes puses, vada poļu veikalu un Ņūrijā dzīvo jau 12 gadus.

Iluta Incenberga


“Nav zināms, kas notiks, kad uztaisīs robežas, vai vajadzēs vīzu, lai aizbrauktu mājās.

Sarežģīti, arī visi latvieši, kas dzīvo pierobežas zonā, uztraucas par to,” stāsta Incenberga.

Viņas veikalā, kur plauktos ir arī preces no Latvijas, iepērkas ne tikai šeit dzīvojošie ārzemnieki, bet arī vietējie īri. Viņa nedomā, ka varētu atjaunoties spriedze cilvēku attiecībās, bet būtiski varētu ciest bizness.

“Tagad jau vēl ir iespējas, redzēsim, kas pēc gada, kad būs “Brexit”, nezinu, kā tad būs, jo tad jau šeit varbūt vairs nebūs izdevīgi braukt strādāt, jo viss būs dārgāks,” saka Incenberga.

Ņūrijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras dati liecina, ka daudzi savus uzņēmumus jau sāk pārcelt Īrijas Republikas pusē, izvēloties palikt skaidrākā un drošākā zonā – Eiropas Savienībā.

Bet tikmēr Ņūrijas centrālajā Kalna ielā muzicē no Belfāstas atbraukušais Veins. Dziedādams visā Īrijas salā populāru dziesmu “Klejotājs”.

“Beidzot viņi to ir atrisinājuši, gada laikā sakārtos visus jautājumus, un, manuprāt, bija labi izstāties no Eiropas Savienības,” ir pārliecināts Veins.

KONTEKSTS:

Lielbritānija 2020. gada 31. janvārī oficiāli izstājusies no ES. Līdz ar "Brexit" no 1.februāra iesākās 11 mēnešu pārejas periods, kurā Lielbritānija saglabās daudzas priekšrocības un arī pienākumus gluži kā citas ES valstis. Šajā laikā pusēm jāvienojas par attiecībām nākotnē.

Referendums par Lielbritānijas izstāšanos vai palikšanu ES notika 2016. gadā, un 52% britu nobalsoja par izstāšanos. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Terēza Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 2019.gada 31. oktobrim, pēcāk termiņš tika pagarināts līdz 2020. gada 31. janvārim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti