Decembrī ugunsgrēks pilnībā nopostīja vienu no lielākajām migrantu nometnēm Bosnijā un Hercegovinā. ES un ANO spiediena rezultātā vietējās varasiestādes janvāra sākumā uzstādīja lielizmēra apsildāmas teltis, kurās izmitināja aptuveni 800 migrantu un patvēruma meklētāju. Taču vēl vairāki simti cilvēku, kuru vidū ir ģimenes ar maziem bērniem, nedēļām dzīvo paštaisītos mitekļos vai pamestās ēkās bez apkures un ūdens.
Bosnijā un Hercegovinā pēdējās diennaktīs termometra stabiņš ir noslīdējis zem -10 grādiem pēc Celsija. Migrants no Afganistānas Muhammads Hans stāsta, ka ir skarbi dzīvot šādos apstākļos.
“Situācija ir ļoti slikta. Ir ļoti auksts. Mums nav pieejams ūdens. Šeit ir ļoti netīrs. Mums ir problemātiski pagatavot ēst. Mums ar visu šeit ir problēmas,” vīrietis sacīja televīzijas kanālam “Euronews”.
Katru gadu tūkstošiem migrantu no Tuvajiem Austrumiem, Āfrikas un Dienvidāzijas caur Bosniju un Hercegovinu mēģina nokļūt Rietumeiropas valstīs. Taču viņu centienus apgrūtina Horvātija, kas ir pastiprinājusi kontroli uz robežas ar Bosniju un Hercegovinu. Bosniešu amatpersonas apgalvo, ka pagājušajā gadā Horvātija piespiedusi atgriezties Bosnijā un Hercegovinā vairāk nekā 7000 migrantiem.
Horvātu robežsargi ir apsūdzēti sistemātiskā migrantu cilvēktiesību pārkāpšanā, nereti ar varu piespiežot viņus atgriezties Bosnijā un Hercegovinā. Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāre Dunja Mijatoviča šonedēļ Eiropas Cilvēktiesību tiesai ziņoja, ka Horvātijas varasiestādes liek migrantiem atgriezties Bosnijā un Hercegovinā, nepiedāvājot viņiem iespēju pieteikties patvērumam. Horvātijas valdība noraida šīs apsūdzības.
Arī Bosnija un Hercegovina ir saņēmusi starptautiskās sabiedrības pārmetumus par attieksmi pret migrantiem. Vairākas cilvēktiesību orgaizācijas norādījušas, ka ES pēdējos gados Bosnijai un Hercegovinai ir piešķīrusi gandrīz 14 miljonus eiro migrantu izmitināšanai, taču izrādās, ka valsts neko nav darījusi lietas labā.
Cilvēktiesību aizstāvji daļu atbildības par izveidojušos humanitāro krīzi uz Bosnijas un Hercegovinas un Horvātijas robežas noveļ uz ES, kas esot nocietinājusi savas robežas, tāpēc tūkstošiem cilvēku ir iestrēguši tās kaimiņvalstīs.
Eiropas Komisijas pārstāvis Pēters Stano paziņojis, ka ES neesot pieņemami apstākļi, kādos Bosnijā un Hercegovinā mitinās migranti. Viņš piekodināja, ka nespēja uzlabot migrantu dzīves apstākļus var nopietni ietekmēt Bosnijas un Hercegovinas iespējas iestāties ES.
