Kamēr Putins koncentrējas uz starptautiskās politikas jautājumu risināšanu, konfliktējošie varas loka grupējumi cīnās par savu ietekmi, pastāstījušas personas, kuras vēlējās palikt anonīmas.
Viens grupējums, kurš koncentrējās ap kādreizējo prezidentu, tagadējo premjerministru Dmitriju Medvedevu, ir noraizējies par pieaugošu Krievijas atsvešināšanos no globālās finanšu sistēmas. Savukārt cits grupējums, kurā pārstāvēti drošības dienestu veterāni un arī valsts uzņēmumu vadība, piemēram naftas kompānijas „Rosneftj” vadītājs Igors Sečins savukārt vēlas panākt lielāku valsts ietekmi pār valsts ekonomiku.
Krievijas varas elite ieslīgst cīņās, kamēr valsts ekonomikai draud recesija un rubļa vērtība strauji krīt.
„Ilgstošās pretrunas starp Putina atbalstītāju klaniem pāraugušas karā. Elite cīnās par sarūkošiem resursiem,” aģentūrai paudis bijušais prezidenta padomnieks Putina pirmās prezidēšanas laikā Staņislavs Belkovskis.
Prezidenta runasvīrs Dmistrijs Peskovs gan noraida runas par jebkādām nopietnām pretrunām starp prezidenta līdzgaitniekiem.
Pretrunas pieauga pēc miljardiera Jevgēnija Jevtušenkova aresta un mēģinājumiem nacionalizēt viņa naftas kompāniju „Bašņeftj”. „Bloomberg” avoti apgalvo, ka Jevtušenko ir cieši saistīts ar Medvedevu un viņam ir konflikts ar militāristu bloku, tai skaitā ar prezidenta administrācijas vadītāju Sergeju Ivanovu.
Belkovskis prognozēja, ka Jevtušenkovs zaudēs cīņu un „Bašņeftj” nonāks valsts rokās.
Krievijas Zinātņu akadēmijas socioloģe Olga Krištanovska atzīmējusi, ka valsts sektors nonāk kara stāvoklī ar privātajām kompānijām, ko izraisa resursu deficīts. „Viņiem nepieciešami resursi, bet Putinam nepieciešama lojalitāte,” norādījusi socioloģe.
„Bloomberg” atgādina, ka pats Putins 2.oktobrī publiski mierinājis investorus, norādot, ka Krievijā nav plānota masveida privatizācijas pārskatīšana.
Putina atbalstītājs Sečins arī noliedza, ka viņš varētu stāvēt aiz Jevtušenkova lietas.
Piecas amatpersonas, kuras vēlējās palikt anonīmas, aģentūrai „Bloomberg” norādījušas, ka konflikts starp valsts sektoru un privāto biznesu nonāk strupceļā, kas traucē pieņemt lēmumus, lai izvestu valsts ekonomiku no recesijas un pretotos rietumvalstu sankcijām.
Divas amatpersonas norādījušas, ka Krievija tagad varētu lēnāk reaģēt uz ekonomiskajiem jautājumiem, jo Putins aizņemts ar ārpolitiku, bet Medvedevs kļuvis neizlēmīgs.
Bijušais ekonomikas ministrs Jevgenijs Jasins norādījis, ka sacensību starp Putina atbalstītāju blokiem veicina arī rietumvalstu sankcijas.
Pretēji Putina pirmajam prezidēšanas termiņam, kad Medvedevam un citiem „ekonomikas racionālistiem” bija vairāk brīvības un ekonomika auga vidēji par 7%, šobrīd valdībā dominē tie, kuri vēlas paplašināt valsts lomu ekonomikā, norādījusi neatkarīgā politikas analītiķe Maša Lipmana.
Viņa norādīja, ka Putins sliecas atbalstīt lielāku valsts ietekmi ekonomikā.
Valsts ietekmes atbalstītāji vēlas pilnībā ņemt virsroku un būt vienīgie noteicēji, un Medvedeva atcelšana no premjera amata būtu pēdējā šķēršļa likvidēšana.
