Fičors, kurš šobrīd ir 88 gadus vecs, no 1958.gada līdz 1963.gadam vadīja Peripravas darba nometni Rumānijas dienvidaustrumos. Viņš tika apsūdzēts noziegumos pret cilvēci un par nehumānu izturēšanos pret ieslodzītajiem.
Vairumu no 103 cilvēkiem, kuru nāvē Fičors tika vainots, tolaik prokuratūra dēvēja par kontrrevolucionāriem, proti, komunistiskā režīma pretiniekiem.
Prokuratūra pieprasīja piespriest apsūdzētajam 25 gadu cietumsodu.
Apsūdzības rakstā bija norādīts, ka Fičora uzturētais ieslodzījuma režīms nav nodrošinājis ieslodzītajiem pat minimālus izdzīvošanas apstākļus. Ieslodzītajiem bijis jācieš no izolācijas, neizturama aukstuma barakās, fiziskiem sodiem, pārtikas un medicīniskās aprūpes trūkuma.
Pats Fičors vienmēr uzsvēris, ka tikai īstenojis savu militāro pienākumu un darījis, ko spējis, lai nodrošinātu ieslodzītajiem pārtiku un medikamentus.
Viņa advokāte pēc sprieduma nolasīšanas sacīja, ka Fičors varētu to pārsūdzēt.
Fičors, kurš nebija klāt sprieduma nolasīšanā, ir otrais bijušais komunistiskā režīma koncentrācijas nometnes priekšnieks, kas saukts tiesas priekšā par noziegumiem pret cilvēci.
2014.gada septembrī tiesas priekšā tika saukts Aleksandrs Višineskis, kurš savulaik bija Rimnikuseratas cietuma priekšnieks. Šo amatu viņš ieņēma laikā no 1956. līdz 1963.gadam, kad komunistiskā režīma represijas pret disidentiem sasniedza savu apogeju.
Pagājušajā gadā tiesa Višineskim piesprieda 20 gadus cietumā.
Višineska vadībā tika nobendēti vismaz 14 ieslodzītie.
Saskaņā ar Sigetumarmacjejas Komunisma upuru un pretošanās memoriāla datiem laikā no 1945. līdz 1989.gadam politisku iemeslu dēļ Rumānijā tika ieslodzīti vairāk nekā 600 000 cilvēku, no kuriem aptuveni piektdaļa tika noslepkavota. Tomēr pēc komunistiskā režīma krišanas ļoti maz komunistisko noziedznieku saukti tiesas priekšā.
Višineska lieta faktiski bija pirmā, kas ierosināta pēc komunistiskā režīma līdera Nikolajes Čaušesku un viņa sievas Elēnas sodīšanas ar nāvi 1989.gadā.
