Mazajā salas valstī Kiprā finanšu grūtības uzliesmojušas līdz ar krīzi kaimiņienē Grieķijā. Kipras bankas, aizdodot naudu kaimiņienei Grieķijai, ir pamatīgi cietušas, zaudējot vismaz trīs miljardus eiro, bet privātajam sektoram aizdevumos ir izsniegti vairāk nekā 22 miljardi eiro.
Kipra kas iepriekš bija sākusi lūkoties Ķīnas un Krievijas virzienā, kur aizdevumu varētu iegūt par mazākiem procentiem, ir lūgusi naudu arī starptautiskajiem aizdevējiem un Eiropas Savienībai. Summa, ko Kipra lūdz, sasniedz 17 miljardu eiro.
Starptautiskie aizdevēji pagaidām nesteidzas un pārrunās nav manāms īpašs progress. Tas tādēļ, ka Kipra kavējas ar lēmumiem veikt reformas, ko pieprasa starptautiskie aizdevēji. Kiprai tiek pieprasīts nodot privatizācijai virkni stratēģisku uzņēmumu, kas varētu ienest papildus līdzekļus budžetā, kā arī risināt ārkārtīgi lielo nerezidentu naudas plūsmu bankās, par kuras izcelsmi aizdevējiem ir nopietnas bažas.
Vācijas prese iepriekš rakstījusi, ka Eiropas Savienība vilcinās ar aizdevuma piešķiršanu Kiprai un naudu banku glābšanai, jo uzskata, ka lielākie ieguvēji būs turīgi Krievijas pilsoņi, un viņu vidū arī mafijas darboņi un oligarhi, kuri lielā skaitā labvēlīgi apstākļu dēļ Kiprā glabā savu naudu. Vācijas izlūkošanas dienesti nākuši uz pēdām faktiem, ka Kipra līdz šim pat veicinājusi naudas atmazgāšanu savās bankās, jo ļauj bagātiem Krievijas oligarhiem iegūt Kipras pilsonību.
Taču Kipras politiķi ceļ trauksmi, sakot, ka jau tuvākajos divos mēnešos Kipra paliks bez iztikas līdzekļiem. Valsts nebūs spējīga izmaksāt algas saviem valsts sektorā strādājošajiem cilvēkiem un arī pensijas.
Vācija un Francija uzsverot, ka situācija ir ārkārtēja aicinājusi Kipras jaunievēlēto prezidentu Niku Anastasiadu un jauno valdību pēc iespējas ātrāk vienoties par starptautisko aizdevumu.
Paredzams, ka situācija Kiprā būs ļoti augstu dienas kārtībā rīt gaidāmajā Eirozonas finanšu ministru sanāksmē Briselē. Kipra jau ir piektā eirozonas valsts, kas lūgusi palīdzību un, kā iepriekš norādījis bijušas Eiro grupas vadītājs Žans Klods Junkers, tad Kiprā ir lielākas problēmas nekā Grieķijā.
Kipras medijos presē šajās dienās ir daudz ziņu un viedokļu par Starptautisko aizdevēju prasībām, privatizācijas procesu un situāciju bankās. Sabiedrībā nav vienotības par to, vai Kiprai vajadzētu atdot stratēģiskus uzņēmumus privatizācijai.
Mediji lēš, ka vienošanos, lai gan ļoti smagās diskusijās, panāks līdz mēneša beigām.
