Bastīlijas dienas svinību militārajā parādē Parīzē piedalās arī citu valstu karavīri

Francijas prezidents Emanuēls Makrons svētdien, 14. jūlijā, notikušās Bastīlijas dienas svinības izmantoja, lai mēģinātu demonstrēt Eiropas valstu militāro sadarbību. Līdz ar Francijas kareivjiem militārajā parādē Parīzē piedalījās arī vairāku citu valstu karavīri. Parādi kopā ar Makronu vēroja citu valstu līderi.

Bastīlijas dienas svinību militārajā parādē Parīzē piedalās arī citu valstu karavīriGints Amoliņš
    Svētdien Francija atzīmē Bastīlijas cietokšņa ieņemšanu Parīzē revolūcijas laikā 1789. gada 14. jūlijā. Francijas nacionālo svētku Bastīlijas dienas militārajā parādē Parīzē Elizejas laukos piedalījās vairāk nekā 4000 karavīru – ne tika no Francijas armijas, bet arī no vairākām citām Eiropas valstīm.

     

    Makronam Parīzē uz parādes vērošanu pievienojās gan Vācijas kanclere Angela Merkele, gan Beļģijas, Igaunijas, Somijas, Nīderlandes un Portugāles valstu un valdību vadītāji. Bija paredzēts, ka Bastīlijas dienas svinībām Parīzē pievienosies arī Lielbritānijas premjere Terēza Meja, tomēr viņu pārstāvēja Mejas faktiskais vietnieks britu valdībā Deivids Lidingtons.

    Šīs valstis ietilpst tā dēvētajā Eiropas intervences iniciatīvā (European Intervention Initiative). Par kopīgo militāro projektu pēc Parīzes ierosinājuma pērn vienojās 10 Eiropas Savienības (ES) valstis.

    Iniciatīva paredz kopīgu plānošanas darbu attiecībā uz krīzes scenārijiem, kas potenciāli apdraud Eiropas drošību, tostarp dabas katastrofām, intervenci krīzes situācijā un savu pilsoņu evakuāciju. Šie spēki netiek veidoti ne ES aizsardzības sadarbības, ne NATO ietvaros.

    Francija noraida bažas, ka iniciatīva var traucēt ES un NATO aizsardzības struktūrām.

    Uz Bastīlijas dienas svinībām un parādi uzaicinot citu Eiropas valstu līderus, Makrona mērķis bija demonstrēt Eiropas militāro spēku. Ņemot vērā pieaugošās nesaskaņas ar Vašingtonu un ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju, ES līderi cenšas stiprināt bloka militārās spējas.

    Atzīmējot Bastīlijas dienu, Makrons teica, ka "Eiropas aizsardzības viedošana saskaņotībā ar [NATO] Francijai ir prioritāte". Viņš teica, ka Eiropas intervences iniciatīvas mērķis ir "strādāt kopā".

    Iepriekš sestdien Makrons arī paziņoja, ka Francija savus bruņotos spēkus papildinās ar kosmosa spēkiem. Viņš norādīja, ka kosmoss ir kļuvis par "reālu nacionālās drošības jautājumu", un valstij jāuzlabo savas aizsardzības spējas. Militārajām spējām kosmosā arvien lielāku uzmanību jau pievērš tādas valstis kā ASV, Krievija un Ķīna.

    Bet svētdien Parīzē dažas stundas pēc parādes noslēguma Elizejas laukos sapulcējās arī daži simti tā dēvēto "dzelteno vestu" protestētāju, kas mēģināja bloķēt satiksmi ar barikādēm un atkritumu konteineriem. Lai izklīdinātu demonstrantus, policija pret viņiem vērsa asaru gāzi. Avoti Francijas policijā medijiem arī teica, ka iepriekš dienā tika aizturēti aptuveni pusotrs simts "dzelteno vestu" protestētāju, kad viņi mēģināja sarīkot demonstrācijas netālu no Elizejas laukiem.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti