Pēc Baltkrievijas centrālās vēlēšanu komisijas publiskotajiem datiem, 65,16% referenduma dalībnieku grozījumus atbalstījuši, 10,08% balsojuši pret tiem, bet balsstiesīgo aktivitāte bijusi 78,63%.
Lukašenko režīms mēdz viltot balsošanas rezultātus, tāpēc šie dati nav uzskatāmi par ticamiem.
Neatkarīgais Baltkrievijas cilvēktiesību centrs "Vjasna" informē, ka svētdien valsts pilsētās aizturēti vairāk nekā 400 protestētāju pret referendumu un karu Ukrainā.
Konstitūcijas grozījumi paredz noteikt, ka prezidents var atrasties amatā tikai divus piecu gadu pilnvaru termiņus, taču šie nosacījumi tiks attiecināti tikai uz nākamo ievēlēto prezidentu.
Ja Lukašenko, kas prezidenta amatā ir kopš 1994. gada, nolems 2025. gadā kandidēt atkal, viņam būs iespēja palikt pie varas vēl desmit gadus.
Grozījumi arī paredz tiesisko imunitāti agrākajiem valsts vadītājiem par noziegumiem, kas pastrādāti pilnvaru termiņa laikā, un atļauj izvietot Baltkrievijas teritorijā kodolbruņojumu. Šis punkts izraisījis bažas, ka Krievija varētu izvietot Baltkrievijā atomieročus.
KONTEKSTS:
Svētdien, 27. februārī, referendumā vēlētājiem bija jāatbild uz jautājumu: “Vai jūs atbalstāt grozījumus un papildinājumus Baltkrievijas Republikas konstitūcijā?” Iepriekš publicētais jaunās Baltkrievijas konstitūcijas projekts formāli paredzēja ierobežot Baltkrievijas prezidenta pilnvaras. Piemēram, konstitūcijas projektā rakstīts, ka prezidenta amatu varēs ieņemt ne vairāk kā divus piecu gadu termiņus. Šis noteikums gan attieksies uz nākamajiem prezidentiem, nevis Lukašenko. Baltkrievijas konstitūcijā savulaik jau bija šāds punkts, bet 2004. gadā pats Lukašenko ar referenduma palīdzību panāca tā atcelšanu, lai varētu palikt pie varas.
Par nopietnāko izmaiņu var uzskatīt oficiālu pilnvaru piešķiršanu savulaik Aleksandra Lukašenko izveidotajai Visas Baltkrievijas tautas sapulcei. Teorētiski tas ļautu Lukašenko būt vienlaikus gan šīs jaunās sapulces vadītājam, gan prezidentam, pēc savu pilnvaru beigām saglabājot kontroli pār valsti. Baltkrievijas Eiropeiskās Transformācijas centra vadītājs Andrejs Jahoravs norādījis, ka referendumam vairs nav jēgas, ņemot vērā Krievijas spēku klātbūtni Baltkrievijā un karu Ukrainā.
Latvijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka neatzīst Lukašenko neleģitīmā režīma rīkoto referendumu un jebkādus tā rezultātus.
2020.gada augusta prezidenta vēlēšanas tika falsificētas, uzskata opozīcija un rietumvalstis. Pēcvēlēšanu protesti tika brutāli apspiesti, uz ko Rietumi reaģēja, nosakot sankcijas Minskas režīmam.
