Otrdien Baltkrievijas izmeklēšanas komiteja paziņoja par krimināllietas ierosināšanu par nesankcionētu piekļuvi informācijai, kas īstenota personiskas ieinteresētības dēļ, nodarot nopietnu kaitējumu. Runa ir par piekļuvi valsts informācijas aģentūras BELTA maksas pakalpojumu sadaļai. Proti, tiek uzskatīts, ka BELTA veidotiem maksas pakalpojumiem ir piekļuvuši žurnālisti, kuri izmantojuši nelegāli iegūtas paroles un par iegūto informāciju nav maksājuši paredzēto samaksu, nodarot informācijas aģentūrai zaudējumus.
Sākotnēji kratīšanas un žurnālistu aizturēšanas notika izdevniecības namā "Belarusskaja nauka", aģentūrā "BelaPAN", kā arī interneta izdevuma "TUT.by" birojā. Kopumā
otrdien tika aizturēti 10 mediju pārstāvji, no kuriem puse vēlāk tika atbrīvoti. Trešdien šīs pašas krimināllietas ietvaros aizturēti vēl četri mediju pārstāvji.
Tāpat kļuvis zināms, ka vismaz viena no parolēm, ko izmantojuši žurnālisti, pieder prezidenta administrācijas paspārnē esošajam laikrakstam "Sovetskaja Belarussija". Šo paroli jau vairākus gadus esot lietojis ļoti plašs žurnālistu loks.
Kā intervijā radiostacijai "Euroradio" norādīja baltkrievu žurnālists Leonīds Fridkins, svešu paroļu izmantošana kāda resursa maksas pakalpojumu iegūšanai ir visai ierasta un pat ļoti izplatīta parādība. Tāpēc, viņaprāt, vienīgais, par ko varētu sodīt atsevišķus korespondentus, ir autortiesību pārkāpumi. Daudz aktuālāks esot jautājums, vai BELTA attiecībā uz atsevišķu informāciju likumīgi izmanto monopola stāvokli:
Šai valsts aģentūrai ir teju ekskluzīvas, ja ne monopola piekļuves tiesības valsts ziņu veidotājiem, līdz ar to tai ir iespējas gandrīz vienpersoniski ziņot par to, ko ir vēlējies pateikt kāds ministrs vai augstu stāvošs priekšnieks. Šādā situācijā nevalstiskajiem medijiem sava ētera aizpildīšanai neatliek nekas cits, kā vien citēt aģentūru, kas ir pietuvināta ierēdņiem.
Notiekošo Baltkrievijā jau nosodījušas vairākas starptautiskas organizācijas, piemēram, "Reportieri bez robežām". Tās paziņojumā uzsvērts, ka baltkrievu varas iestāžu īstenotās kratīšanas un žurnālistu aizturēšana apdraud informācijas avotu konfidencialitātes principus.
Organizācijas pārstāvis Austrumeiropā un Centrālajā Āzijā Johans Bīrs uzskata, ka šīs darbības ir uzskatāmas tikai un vienīgi par mēģinājumu iebiedēt vadošos neatkarīgos medijus. Savukārt
Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni uzsvērusi, ka žurnālistu pārmeklēšana un aizturēšana ir pretrunā ar Baltkrievijas solīto demokratizācijas politiku un šīs valsts starptautiskajām saistībām,
tieši tāpēc Eiropas Savienība pieprasa žurnālistu atbrīvošanu. Mogerīni arī norādījusi, ka ir jāturpina ievērot izteiksmes un masu saziņas līdzekļu brīvība. Baltkrievu varas iestādes gan norādījušas, ka šajā lietā ar vārda brīvību nekādas saistības neesot.
