Sadarbība kanāla tapšanā notiek ar britu raidorganizāciju BBC. Iecerēts, ka finansējumu sniegs Eiropas Savienība un ASV, bet raidīšanu caur satelītu palīdzēs nodrošināt organizācija "Reportieri bez robežām". LTV korespondente Odita Krenberga tikās ar baltkrievu žurnālistiem Viļņā, aicinot vairāk pastāstīt par šo projektu.
Sapnis par nacionālo televīziju
Interneta medijs "Malanka", kas tulkojumā no baltkrievu nozīmē "Zibens", ir jaunās televīzijas pamats. Tas tapa jau pirms trim gadiem uz milzīgā baltkrievu protesta viļņa pēc falsificētajām prezidenta vēlēšanām.
"Mēs veidojām šo kanālu, rēķinoties, ka pēc tam, kad Baltkrievijā režīms kritīs, mēs pārcelsimies turp un kļūsim par Baltkrievijas galveno kanālu. Būsim nacionālā televīzija.
Neraugoties uz to, ka pastāv "Belsat TV", kanālu nebūs par daudz, jo visa propaganda būs slēgta. Un tās vietu kādam ir jāieņem. Tādēļ to visu jāsāk darīt jau tagad," stāsta "Malanka Media" žurnāliste Jekaterina Jerusalemskaja.
Patlaban, kā paši stāsta, ar līdzšinējo formātu mēnesī izdodas sasniegt ap 2,5 miljonus skatījumu, auditorija galvenokārt ir Baltkrievijā dzīvojošie.
"Lūk, šajos krekliņos mūsu raidījumu vadītāji atgādina baltkrieviem, ka Nobela Miera prēmijas laureāts Aless Beļackis, cilvēktiesību aizstāvis, pašlaik atrodas cietumā," rāda "Malanka Media" vadītājs Pāvels Mariņičs.
Baltkrievijā situācija ir šausmīga
Pašlaik Baltkrievijas cietumos ir ap pusotrs tūkstotis Lukašenko režīma pretinieku. Pāvela tēvs Mihails Mariņičs arī kļuva par vienu no Lukašenko režīma upuriem. Savulaik viņš kandidēja prezidenta vēlēšanās, līdzīgi kā citi, nonāca cietumā un no iegūtajām veselības problēmām vēlāk mira.
"Situācija Baltkrievijā, protams – tā ir ļoti šausmīga," atzīst Pāvels.
"Bez visa tā mēs faktiski skaitāmies agresorvalsts. No mūsu puses Lukašenko un Putins ir īstenojuši uzbrukumu Ukrainai. No mūsu teritorijas ir lidojušas raķetes, kas nogalinājušas cilvēkus Ukrainas pilsētās. Putins uz mūsu valsti ir atvedis atomieročus."
Taču jaunais telekanāls plāno ne tikai stāstīt par drūmo ainu. Tas sniegs gan analītisku skatu, gan izklaidi, filmas un šovus, raidījumus bērniem un jauniešiem.
"Tas reāli dos milzīgu ieguldījumu demokrātijas attīstībā valstī. Bet pats galvenais – lai vairs nekad dzīvē Baltkrievijas teritorijā nenotiktu tādi notikumi, kas notiek šodien. Lai vairs nekad neatkārtojas lukašisms un putinisms, visas tās fašistiskās šausmas, kas turpinās vēl šodien Eiropas centrā – tepat, 20 kilometrus no šīs vietas, kur atrodamies," stāsta Mariničs.
Raidīšanu plāno sākt jau janvārī
Atšķirībā no "Belsat TV", kas ir Polijas sabiedriskās televīzijas daļa, programmu veidos tikai baltkrievi, kuri nozarē strādā dažādās pasaules valstīs.
"Tāds instruments, kas ar pilsoņu, ar sabiedrības palīdzību kontrolē visus varas atzarus. Un šis pilsoniskais rupors – tas vienkārši ir vajadzīgs normālā demokrātiskā valstī. Lai ļaudīm būtu sava balss. Lai viņi varētu to izmantot. Tāds ir tas televīzijas formāts, kādu esam nolēmuši izveidot."
Vai pienāks laiks, kad Lukašenko vara beigsies un viņi varēs raidīt paši no savas valsts? Telekanāla veidotāji par to nešaubās.
"Esmu par to pārliecināts. Un tam ir vismaz viens apstiprinošs faktors. Tā ir bioloģija. Jo – nu nevar viņš vēl 20 gadus tur nosēdēt pie varas, kamēr es jau būšu noguris gaidīt. Bet pacietības man pietiek! Es simtprocentīgi to brīdi sagaidīšu!
Un - kamēr nebūšu vēl pensionārs, es simtprocentīgi paspēšu pastrādāt Baltkrievijas valstī - neatkarīgā medijā!" "Malanka Media" žurnālists Iļja Maļinovskis ir apņēmības pilns sagaidīt Lukašenko un viņa režīma galu.
Savu jauno telekanālu, kuram gan vēl nav oficiāli apstiprināta nosaukuma, viņi cer palaist ēterā jau drīz pēc Jaunā gada. Plānots, ka janvārī tam jāsāk raidīt. Vispirms tā būs 12 stundu programma, bet nākotnē sola pāriet arī uz raidīšanu visas diennakts garumā.
Plašāka intervija ar telekanāla "Malanka Media" vadītāju Pāvelu Mariņiču. Viņu uz sarunu aicināja LTV žurnāliste Odita Krenberga.
Odita Krenberga: Kā vērtējat pašreizējo sabiedrības stāvokli Baltkrievijā?
Pāvels Mariņičs: Stāvoklis ir šausmīgs. Protams, tas, kas notiek Baltkrievijā, tā vispār ir mūsu sāpe. Tā ir mūsu sāpe tādēļ, ka triju gadu laikā, kas pagājuši kopš tā saucamās baltkrievu revolūcijas, represijas tikai pastiprinās. Ja 2020. gada augustā mums bija 300 politieslodzītie, tad tagad to ir 1600.
Un daļa jau iznāk brīvībā, bet to vietā apcietina jaunus. Un tas viss ir tieši par tām lietām, kas saistās ar 2020. gadu. Plus pie tā visa - Baltkrievijā, kā jūs paši zināt, cietumā iesēdina pat par to, ka kājās ir zeķes Baltkrievijas nacionālā karoga krāsās. Liek cietumā par komentāriem, par publikāciju pārsūtīšanu.
"Malanka Media" arī Baltkrievijā skaitās ekstrēmistisks veidojums. Un, diemžēl, mēs brīdinām mūsu skatītājus, lai viņi nedalītos ar mūsu materiāliem soctīklos, jo Baltkrievijā par to draud kriminālatbildība. Bet mūs tik un tā skatās. Skatās bez parakstīšanās un skatītāju skaits aug. Bet situācija Baltkrievijā, protams – tā ir ļoti šausmīga.
Bez visa tā mēs faktiski skaitāmies agresorvalsts. No mūsu puses Lukašenko un Putins ir īstenojuši uzbrukumu Ukrainai. No mūsu teritorijas ir lidojušas raķetes, kas nogalinājušas cilvēkus Ukrainas pilsētās. Putins uz mūsu valsti ir atvedis atomieročus.
Vispār tas, kas tagad notiek Eiropas centrā – Baltkrievijā – to nevar nosaukt citādi, kā par šausmām.
Minējāt, ka par jūsu kanāla ["Malanka Media"] izmantošanu arī var krimināli sodīt. Vai kāds no jūsu skatītājiem reāli ir kaut kā cietis?
Nevaru pateikt, vai ir cietuši vai nē, jo mēs principā esam visos soctīklos, ieskaitot "TikTok", "Instagram", "Facebook" un visu pārējo. Ja kāds ir ar mūsu saturu dalījies, pārsūtījis, tad tas varēja būt kā papildinājums kādās krimināllietās. Jo Baltkrievijā vispār šodien vienkārši turpina cilvēkus arestēt pēc fotogrāfijām, kas uzņemtas 2020. gada augustā.
Galvenais jautājums, ko daudzi uzdod – kad, Jūsuprāt, var gaidīt nākamo baltkrievu pretošanās vilni?
Domāju, ka tas notiks pēc Ukrainas uzvaras. Neviens nešaubās, ka Ukraina uzvarēs, jo Ukrainas pusē ir visa civilizētā pasaule. Pret Putinu ir izveidota milzīga koalīcija. Un Lukašenko ir tāds pats Kremļa vasalis, kā Kadirovs un visi citi.
Domāju, ka tieši pēc tam, kad Ukraina uzvarēs un Krievijā sāksies transformācija, pārmaiņas, es, protams, domāju, ka tā būs Krievijas sabrukšana un Lukašenko režīms nenoturēsies.
Vēl jo vairāk – ļoti daudzi baltkrievu brīvprātīgie karo [Ukrainas pusē], ir tur savi pulki, bataljoni. Nevienam jau vairs nav nekādu šaubu, ka Baltkrievijā varu nevar nomainīt ar kaut kādiem tur ziediem vai ar mierīgām demonstrācijām.
Lukašenko ir parādījis savu zvērīgo dabu un neviens ar viņu vairs neceremonēsies. Un to beidzot ir sapratuši visi. Ne tikai Baltkrievijā, bet arī, tā sacīt, mūsu draugi no Eiropas un Amerikas. Ka ar teroristiem mūsdienās, 21. gadsimtā, neviens vairs netirgojas. Tos vienkārši iznīcina.
Uz kā balstās jūsu optimistiskā prognoze par Ukrainas uzvaru, ja redzam, ka Rietumi tomēr ļoti lēni palīdzēja Ukrainai un Krievija spēja ļoti labi izveidot savu aizsardzību, labi iemācījās pretoties. Kas būs tālāk un uz kā balstās jūsu pārliecība, ka Ukraina reāli uzvarēs un ka izdosies šo karu beigt?
Mēs jau redzam, ka Krievija neuzvarēs. Pa visiem šiem gadiem tā nav spējusi nekur pavirzīties. Viņi tika sakauti pie Kijivas, tika sakauti pie Hersonas, bija sakauti pie Harkivas. Šodien fronte stāv uz vietas. Tas liecina par to, ka kaut kāda it kā pasaulē otrā armija vai kaut kāds tur it kā viens no pasaules ģeopolitiskajiem centriem ir izrādījies vienkārši tukša skaņa.
Jā, šodien, diemžēl, Ukraina nesaņem pietiekami daudz bruņojuma, lai pabeigtu šo karu un padzītu no savas teritorijas Krievijas okupantus. Bet tas neliecina par to, ka Krievija šodien būtu kaut kāda stipra un varena. Tas ir tikai tukša skaņa.
Jā, viņiem ir daudz cilvēkresursu, kurus met gaļasmašīnā, bet izpratne par to, ka Krievija nav spējīga uzvarēt šajā karā, okupēt visu Ukrainu vai pat noturēt esošās teritorijas, manuprāt, arī šodien ir acīmredzams. Tas, protams, ir laika jautājums.
Tādēļ, ka Rietumu palīdzība nāk nepietiekamā apjomā un nepienāk laikus – tas viss kaut kā iespaido kritušo Ukrainas karavīru skaitu, kuri cīnās par savu zemi. Bet Krievijai nav nekādu izredžu uzvarēt. Tas ir fakts. Ir mobilizētie, kas iet bojā tūkstošiem dienā Ukrainā, svešā zemē kaut kāda vecišķa idiota dēļ, kurš ir sevi iztēlojies par Dievu zemes virsū un ar saviem impēriskajiem gājieniem grib atpakaļ Padomju Savienību.
Es domāju, ka tur nav izredžu. Un otra puse visam šim stāstam – ka Krievijas ekonomika neizturēs ilgstošu karu. Tas arī ir saprotams. 57 valstis, 57 pasaules vadošās valstis, kuras veido pasaules ekonomiku, šodien ir Ukrainas pusē.
Un es absolūti nemaz nešaubos, ka, ja Putinam dotu kaut kādu laiku pamieram, kaut kādai atelpai, tad pēc kādiem 5-10 gadiem krievu tanki brauks uz Rīgu, brauks uz Viļņu. Un to visi saprot.
Šodien Ukrainas karavīri un baltkrievu brīvprātīgie, cik zinu, ka ir arī latvieši tur un lietuvieši. Tur praktiski piedalās pilsoņi no visas pasaules. Viņi šobrīd cīnās tieši par to, lai drošībā būtu Eiropa un visa civilizētā pasaule.
Diemžēl par to, ka Putins – tas ir komunistiskās pagātnes mantojums no VDK, sapratne Rietumiem ir nākusi pārāk vēlu. Tas, ka 21. gadsimtā ar diktatoriem nekādās sarunās ielaisties un tirgoties nedrīkstēja. Viņi saprot tikai spēku.
Tas, kas šodien notiek, tas ir pateicoties tam, ka Rietumiem vispār nebija nekādas politikas attiecībā uz Krieviju vai arī šī politika nebija tālredzīga. Un visu to pašu var teikt attiecībā uz Baltkrieviju.
Nez kādēļ kāds kaut kad ir izlēmis, ka Baltkrievija – tā ir Maskavas ietekmes zona. Kaut gan baltkrievi nekad nav bijuši krievi. Daudzus gadsimtus mūsu vēsture... Mēs 500 gadus dzīvojām Lietuvas lielkņazistē. Toreiz tur, kur Maskava, bija purvs. Mums jau bija Magdeburgas tiesību sistēma un sava konstitūcija.
Un nez kāpēc uzskata, ka laikos, kad Krievijas impērija okupēja un pēc tam Padomju Savienība okupēja, pa to laiku baltkrievi nezin kāpēc ir kļuvuši par krieviem. Lai gan mums vispār nav nekādas etniskas vai ģenētiskas saistības.
Nedrīkst nekādā gadījumā baltkrievus pielīdzināt krieviem. Tas pat iekšējās aptaujās [Krievijā] – krievi runā par to, ka 78% baltkrievu ir pret karu un neatbalsta Krievijas uzbrukumu neatkarīgajai Ukrainai.
Kādas ir jūsu prognozes par 2025. gadu, kad beigsies kārtējais Lukašenko prezidentūras termiņš? Lukašenko atkal varēs sarīkot tā saucamās "vēlēšanas"?
Šim jautājumam nevajadzētu uztraukt ne jūs, ne mani, jo Baltkrievija ir okupēta valsts. 2020. gads parādīja, ka Lukašenko nav prezidents. Pierādījumi tagad ir atklāti pieejami. Rezultāti par pārkāpumiem no "Zubr" un "Golos" exit-polla. Baltkrievi ievēlēja Svjatlanu Cihanousku. Viņa ir mūsu prezidente un līdere.
Lukašenko šobrīd bruņotā ceļā notur varu valstī. Turklāt Baltkrieviju, kā visi tagad ir atzinuši, ir okupējusi Krievija. Mums ir izvietotas Krievijas bāzes.
Un tas, par ko runā gūstā saņemtie baltkrievi un krievi, kuri ir karojuši Krievijas pusē Ukrainā – viņi pilnībā ir atklājuši visas kārtis par to, ka, ja 2020. gadā Baltkrievijā būtu uzvarējuši baltkrievi, tad Krievija būtu ievedusi savus tankus tāpat, kā to izdarīja Kazahstānā. Tas viss bija izplānots.
Krievijas gvardi no "Rosgvardija" Baltkrievijā bija pārģērbti baltkrievu OMON formās, pareizāk sakot, vispār bez formām, bez pazīšanās zīmēm viscaur melnā un piedalījās pilsoņu piekaušanā un mierīgo demonstrāciju izklīdināšanā. Baltkrievijā fiziski nav tāda daudzuma spēka struktūru, kas spētu noturēt to, kas notika 2020. gadā. Jo tā bija ne tikai Minskā. Tā bija visās pilsētās.
Kādēļ es šo jautājumu par 2025. gadu uzdevu – jo, ja karš ieilgst vēl arī tajā laikā, tad Lukašenko atkal kaut ko darīs savā stilā.
Un ko viņš tagad dara? Viņš dara visu to pašu, ko visus 26 gadus. Tas ir genocīds pret baltkrievu tautu. Nekas nemainīsies. Lukašenko nav leģitīms. Visi viņa rīkojumi, tas, ko viņš dara – tam visam nav nekāda juridiska spēka. Vienkārši ir jāsaprot, ka Baltkrievija šodien ir okupēta. Un vai tas būs Lukašenko vai Putins viņu nomainīs pret kādu citu, tam nav nozīmes. Viņš absolūti ir tāda figūra, kas var noturēties tikai uz Krievijas naudas un uz Krievijas ieročiem. Un viss.
Vai pats esat domājis kandidēt prezidenta vēlēšanās?
Nē, man pat nekad nav bijis tādas domas. Domāju, ka Baltkrievijā ir ļoti daudz cienījamu cilvēku, kuri joprojām šodien sēž cietumos, ir izgājuši cauri šim ceļam. Es nekad neesmu bijis politiķis. Vienmēr esmu nodarbojies ar biznesu. Es vispār esmu labs menežeris. Bet prezidenta ambīciju man nekad nav bijis. Un to neplānoju.
Pastāstiet par šo jauno projektu, par televīziju.
Tas viss sākās 2020. gadā, un šis projekts radās tieši no pilsoniskās aktivitātes.
Mēs ar komandu izveidojām to iniciatīvu, kas nodarbojās ar vēlēšanu novērošanu un no visiem vēlēšanu iecirkņiem vācām ziņas par pārkāpumiem. Līdztekus tam mūsu kolēģi izveidoja otru projektu, kas saucās GOLOS – kur organizēja "exit poll" [ balsotāju aptaujas pie vēlēšanu iecirkļiem].
Pateicoties tam, ka tagad, 21. gadsimtā visiem ir viedtālruņi, mēs ieguvām milzīgu informācijas apjomu par to, kā reālā laikā Lukašenko zog vēlētāju balsis, kā falsificē vēlēšanas. Mēs strādājām un veidojām savu programmu var teikt EDSO uzraudzībā un mūsu darbu principā novērtēja, kā atbilstošu. Tie dati joprojām ir atklāti pieejami un visi, kas vēlas, var ar to iepazīties.
"Know- how" visā šajā darbā bija tas, ka mēs veidojām stundu garu programmu, sākot ar brīdi, kad sākās iepriekšējā balsošana un rādījām cilvēkiem, kas valstī notiek reālā laikā. Mums tad nebija sava kanāla. Mēs vienkārši devām signālu visiem citiem "YouTube" kanāliem - "Nexta" u.c. Kas gribēja, tie ņēma. Labākajos brīžos mūs visā Baltkrievijā skatījās 6 miljoni. Un 2020.gada 9. augustā, balsošanas dienā, kad cilvēki izgāja ielās, mēs bijām ēterā 18,5 stundas.
Tas vispār komandai, kam nav nekādas televīzijas pieredzes - tas bija diezgan grūti. Bet gribu teikt, ka pa visu šo laiku mums neatkārtojās neviens viesis. Mums nenotika nekādas kļūmes. Un tikai tad, kad Lukašenko Baltkrievijā atslēdza internetu, mēs pārstājām saņemt video un foto materiālus no Baltkrievijas un mēs sapratām, ka mūs jau vairs neredz. Tikai tad mēs aizgājām no ētera.
Pēc tam man vispār nebija nekādu šaubu – es zināju, kas ir Lukašenko un kas būs tālāk. Es lieliski sapratu, ka vairs nebūs neviena neatkarīga medija - tie nepaliks Baltkrievijā.
Tas bija īstais brīdis, kad vajadzēja veidot kaut ko jaunu. Jaunu un tādu, kas pirmkārt nekad nav bijis Baltkrievijā, tādu, kas būs nepieciešams jaunajā valstī. Tas ir – pilsonisku televīziju. Tādu, kāda ir pilsoniskā televīzija Ukrainā - "Suspilne TV", tāda, kā ir Moldovā.
Tāds instruments, kas ar pilsoņu, ar sabiedrības palīdzību kontrolē visus varas atzarus. Un šis pilsoniskais rupors – tas vienkārši ir vajadzīgs normālā demokrātiskā valstī. Lai ļaudīm būtu sava balss. Lai viņi varētu to izmantot. Tāds ir tas televīzijas formāts, kādu esam nolēmuši izveidot.
2020. gada 20. oktobrī mēs pirmo reizi sākām ar īsajām ziņām. Tās bija 5 minūšu ziņas krievu valodā. Tas vispār tika darīts apzināti, jo, Baltkrievijā diemžēl lielākā daļa runā krieviski. Arī te Lukašenko savu roku ir pielicis – baltkrievu kultūras un valodas iznīcināšanā. Bet mēs esam ieguvuši savu auditoriju.
Šodien jau mums ir četri kanāli. Tie ir "Malanka Media", "Malanka Life", bērnu kanāls un sieviešu kanāls. Pa šo laiku mēs esam parādījuši, ka spējam strādāt visos formātos, kādos šobrīd televīzijas darbojas. Par laimi, triju gadu laikā tomēr ir jau politiskā līmenī sapratne par to, ka tāda televīzija Baltkrievijai ir vajadzīga, ka tādai ir jābūt.
Un laikam patlaban ir īstais laiks tās veidošanai. Darīt to no nulles – tā ir tāda pieredze, kāda nav bijusi nevienam. Izveidot Baltkrievu televīziju trimdā. Jā, pastāv "Belsat". Bet tā ir daļa no Polijas sabiedriskās televīzijas, kas raida Baltkrievijai. Tā ir absolūti Polijas sabiedriskās televīzijas sastāvā.
Šī ir pavisam cita lieta. Šeit strādā tikai un vienīgi baltkrievi. Visi ir tādi, kuriem nācies piespiedu kārtā atstāt valsti. Cilvēki, kas izgājuši caur Lukašenko cietumiem un represijām. Kuri ir bijuši spiesti bēgt kopā ar ģimenēm, ar bērniem – šodien viņi strādā šeit, ir palikuši savā profesijā un veido jauno televīziju.
Kad plānojat palaist ēterā kanālu pilnā mērogā?
Mēs principā esam gatavi to izdarīt kaut vai rītdien. Mums pilnīgai raidīšanai vēl pietrūkst rīta un vakara šovu. Bet es lieliski saprotu, ka šis ļoti lielā mērā ir ilgtermiņa process. Un mēs šodien esam sākuši sadarbību ar BBC. Viņi tieši nodarbojas ar to, ka veidoja visus darba procesus Ukrainā un Moldovā. Tā ir viņu lieta.
Un šodien pirmā komanda ir aizbraukuši atpakaļ burtiski pirms divām nedēļām. Viņi uztaisīja tādu pilnu auditu un, domāju, ka pēc jaunā gada ieradīsies nākamā komanda. Tie ir tikai pirmie soļi.
Domāju, ka līdz pilna mēroga raidīšanai mēs nonāksim pēc kādiem gadiem pieciem. Bet šodien mēs jau esam gatavi iziet uz satelītu. Ar to mums palīdzēt piedāvājuši "Reportieri bez robežām". Tā, ka domāju, ka jau nākamgad janvārī mēs raidīsim.
Jau janvārī?
Es ceru, jā. Jo mēs esam jau visus dokumentus noformējuši. Sagatavosim raidījumu programmu un sāksim raidīt.
Jo mums, izņemot ziņas un reģionu ziņas ir vēl daudz. Pilnībā viss cikls – tur ir gan analītika, gan ziņas, gan izklaides saturs un dokumentālais ēters, filmas, tiešraides no koncertiem, ko gan translējam, gan veidojam arī ierakstus. Sarunu šovi.
Mums vispār ar mūsu pašreizējo saturu jau pietiek, lai varētu raidīt 12 stundas dienā
Pagaidām 12, bet domāju, ka pēc tam izveidosim uz 24. Viss ir atkarīgs no tā, kā mēs saliksim pašu programmu.
Līdzās visām organizatoriskajām lietām, veidojot tādu unikālu projektu – sabiedrisko televīziju, kas taps ārpus valsts – kā būs ar naudu?
Es saprotu, ka tas ir ļoti dārgs prieks un ļoti svarīgi, lai tikmēr, kamēr mēs neesam Baltkrievijā, neesam valsts iekšienē un nevaram nopelnīt ar reklāmu, kā to dara parastas televīzijas, kuras pārraida arī kaut kādu komerciālu saturu, tad uz šodienu mēs rēķināmies ar palīdzību gan no ASV Valsts departamenta, gan no Eiropas Komisijas. Šīm divām struktūrām tā nav pārāk liela nauda.
Bet tas reāli dos milzīgu ieguldījumu demokrātijas attīstībā valstī. Bet pats galvenais – lai vairs nekad dzīvē Baltkrievijas teritorijā nenotiktu tādi notikumi, kas notiek šodien. Lai vairs nekad neatkārtojas lukašisms un putinisms, visas tās fašistiskās šausmas, kas turpinās vēl šodien Eiropas centrā lūk, pārdesmit kilometru attālumā no šīs vietas, kur atrodamies.
Kā saprotu, tas nebūs vēl simtprocentīgs nepieciešamais finansējums. Kur ņemsiet pārējo naudu?
Domāju, ka mums pietiks ar šo konsorciju no diviem donoriem – Eiropas un ASV. Kad ar mūsu mentoriem no BBC būs visas stadijas izietas un lēmums pieņemts, tad, domāju, ka būs pietiekami. Tik un tā visi saprot, ka tas nebūs tā – gluži uzreiz viss, bet gan soli pa solim.
Tāpat, kā esam visus šos trīs gadus virzījušies līdz "Malankai", kas ir šodien, ar neuzpūstiem budžetiem, liekot programmu pie programmas un sekojot tam, kas patlaban baltkrieviem ir svarīgs, kādas tēmas tos uztrauc. Uzlabojām mūsu saturu, strādājām ar baltkrieviem valsts iekšienē. Tas nenotiek vienā mirklī.
Par nosaukumu. Jūs pats esat teicis, ka nav īsti laba vēl, vai varbūt esat jau izdomājuši?
Pagaidām vēl mums nav nosaukuma. Domāju, ka tas, kā es to redzu – sabiedriskās raidīšanas koncepcijai ir jābūt sastāvošai ne tikai no tā satura, ko veido "Malanka". Šodien ir ļoti daudz radošu cilvēku, kuri ir izkaisīti pa visu tuvējo ierobežu – gan Polijā, gan Gruzijā ir cilvēki, kuri pametuši televīziju un šodien veiksmīgi strādā "YouTube", kur veido savu saturu.
Domāju, ka šis topošais projekts – tas būs kā tāda kopā savienota konstrukcija no dažādiem produktiem, no iniciatīvām, ko arī veido baltkrievi. Jā, tas viss būs pakļauts noteiktām televīzijai nepieciešamām attēla un skaņas kvalitātes prasībām, bet ļoti gribētos, lai dažādas baltkrievu radošās grupas veidotu topošā baltkrievu kanāla saturu kopā ar mums.
Nosaukums – tas arī ir vēl apspriežams jautājums, jo tieši tāpat kā nosaukums "Malanka" – tas ir – "Zibens" baltkrievu valodā – tas bija jautājums, par ko balsoja mūsu radošais kolektīvs. Bija priekšlikumi arī ar citiem nosaukumiem, bet vairākums nobalsoja par šo nosaukumu.
Un tāpēc šodien pastāv "Malanka". Jo mēs ar savām ziņām esam asi, ātri kā zibens. Un domāju, ka topošā projekta nosaukums tiks vēl vairāk apspriests. Tā, ka ar nosaukumu es vēl nesteigtos, jo uzskatu, ka tas ir jāizdiskutē sabiedrībā.
Vai telekanālam piesaistīsiet arī ziedojumus?
Domāju, ka tad, kad sāksim veikt pilnvērtīgu saimniecisku darbību, tad izmantosim visus variantus. Ir skaidrs, ka ar ziedojumiem vien televīzijai nepietiks. Tas ir ļoti dārgs prieks. Un jebkurā valstī kaut kādu daļu notiekti nodrošina valsts. Daļa aiziet komerciāliem projektiem, bet katra normāla valsts to dara – piešķir naudu televīzijai.
Diemžēl Baltkrievijā nekad nav bijis nekā tamlīdzīga, izņemot Lukašenko propagandas mašīnu. Un atšķirībā no Ukrainas, Baltkrievijā nekad nav bijis televīzijas ekosistēmas, televīzijas nozarē tirgus nav pastāvējis. Jo viss ir bijis tikai valsts kontrolēts un viss ir bijis propaganda.
Ja kaut kur nepaspēja Lukašenko ar saviem vēstījumiem, tad tūdaļ pat vietu ieņēma krievu vēstījumi. Un šodien tas arvien turpinās. Dominē Krievijas propagandas saturs, kas Baltkrievijas televīzijā ir pārsvarā. Un, protams, turpina izskalot smadzenes baltkrieviem.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā jau gandrīz 30 gadu valda bijušais sovhoza priekšsēdētājs Aleksandrs Lukašenko, kurš 1994. gadā uzvarēja prezidenta vēlēšanās.
Kopš tā laika viņš koncentrējis arvien lielāku varu savās rokās, ierobežojis demokrātiju un apspiedis jebkādu opozīciju.
Nopietnākais pārbaudījums Lukašenko režīmam bija 2020. gadā, kad pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā sākās masu protesti. Par vēlēšanu uzvarētāju tika pasludināts Lukašenko, bet opozīcija apsūdzēja valdošo režīmu vēlēšanu rezultātu viltošanā. Opozīcija par patieso vēlēšanu uzvarētāju uzskata Svjatlanu Cihanousku.
Protestu kulminācijas brīdī Baltkrievijas pilsētu ielās izgāja simtiem tūkstošu cilvēku, bet protesti tika ar spēku apspiesti. Daudzi opozīcijas atbalstītāji ir ieslodzīti vai aizbēguši uz ārvalstīm.
Lukašenko laika gaitā izveidojis ciešas attiecības ar Krieviju. Viņš ļāva Krievijas karaspēkam izmantot Baltkrievijas teritoriju kā placdarmu iebrukumam Ukrainā, taču atturējies tieši iesaistīt Baltkrieviju karadarbībā Ukrainā.
