Dienas ziņas

Uzbūvēta pēdējā “Boeing” 747 sērijas lidmašīna

Dienas ziņas

Surdo tulkojums. Dienas ziņas

Baltijas valstu premjeri tiekas Rīgā

Baltijas valstu premjeri Rīgā sola turpināt palīdzību Ukrainai un stiprināt savu aizsardzību

Baltijas valstis turpinās sniegt palīdzību Ukrainai, uzstās uz stingrākām sankcijām pret Krieviju un stiprinās arī savu aizsardzību. Šādu apņēmību Rīgā piektdien, 9. decembrī, pauda Baltijas valstu premjeri. Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa un Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte tikās Ministru kabinetā, kur norisinājās Baltijas Ministru padomes premjerministru sanāksme.

Tiekoties Rīgā, puses, pirmkārt, pārrunāja Krievijas izvērsto karu Ukrainā un palīdzību Ukrainai. Kā izteicās Latvijas premjerministrs Kariņš, Baltijas premjeri ir vienoti, ka jāprasa aizvien stingrākas sankcijas pret Krieviju un jāprasa sabiedrotajiem palielināt palīdzību Ukrainai.

Baltijas valstu premjeri Rīgā sola turpināt palīdzību Ukrainai un stiprināt savu aizsardzību
00:00 / 03:21
Lejuplādēt

"No visām valstīm Eiropā trīs Baltijas valstis vistiešāk un ātrāk ir cietušas ekonomiski no šīm sankcijām, bet tas nav atturējis mūsu apņēmību atbalstīt Ukrainu un prasīt šīs sankcijas pret Krieviju un Baltkrieviju. Mēs ar savu piemēru esam rādījuši, ka nav jābaidās un ir svarīgāk atbalstīt Ukrainu, nevis tikai īslaicīgi domāt par šķietamu labumu, atstājot kādas saites atvērtas ar Krieviju," teica Latvijas premjers.

Arī Igaunijas premjerministre Kallasa minēja, ka atbalsts Ukrainai tiks turpināts tik ilgi, līdz Ukraina karā uzvarēs.

"Sarunas par mieru vai pamieru ir pārsteidzīgas un bīstamas. Šāda pauze būtu Krievijas interesēs, kas varētu dot tai iespējas militāri sagatavoties jauniem uzbrukumiem un sagatavot jaunus mobilizētos.

Krievijas karavīriem ir jāpamet Ukraina, un tas ir ceļš pie miera. Tas nav tikai Ukrainas, bet visas Eiropas drošības jautājums," sacīja Igaunijas valdības vadītāja.

Savukārt Lietuvas premjerministre Šimonīte uzsvēra, ka Krievija barbariski cenšas salauzt Ukrainas pretošanos, tādēļ dažāda veida palīdzības turpināšana Ukrainai ir būtiska.

"Lai gan Krievija kara laukā cieš nopietnus un ievērojamus zaudējumus, mums nevajadzētu būt ilūzijām, jo Krievija reģiona un eiroatlantiskajai drošībai būs drauds ilgu laiku. Ja Krievija netiks apturēta, tās agresija turpināsies arī ārpus Ukrainas robežām. Tādēļ mums visiem ir jābūt koncentrētiem un stipriem, mēs nedrīkstam piekāpties," norādīja Šimonīte.

Baltijas premjeri arī runājuši par savu valstu aizsardzības stiprināšanu.

Kā skaidroja Kariņš, premjeri ir vienisprātis par to, ka jākāpina ieguldījums aizsardzībā, virzoties uz 3% no IKP aizsardzībā.

Valstis turpinās strādāt ar NATO sabiedrotajiem, lai īstenotu Madrides samita apņemšanos izveidot brigādes katrā no valstīm, un to ir būtiski atrisināt līdz nākamā gadam NATO samitam Viļņā.

Puses arī vienojušās, ka īpašu uzmanību pievērsīs "Rail Baltica" projektam, kas pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos kļūst par stratēģiski nozīmīgu uzdevumu. "Tam ir militāra un drošības nozīme, jo šo pašu infrastruktūru var un varēs vajadzības gadījumā izmantot, lai veicinātu mūsu transporta plūsmas, kas arī stiprinās mūsu drošību," skaidroja Latvijas valdības vadītājs.

Attiecībā uz enerģētiskās drošības jautājumiem kā būtisku premjeri izcēla desinhronizāciju no Krievijas elektrotīkliem. Tāpat nepieciešams pilnveidot Baltijas valstu enerģētikas infrastruktūru un ieguldīt jaunās ražošanas jaudās, pamatā atjaunojamās enerģijā, liekot uzsvaru uz vēja, saules un biomasas avotiem.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainai pretuzbrukumā izdevās atbrīvot no okupantiem lielāku teritoriju, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Krievija ar raķetēm regulāri apšauda Ukrainas pilsētas, lai ziemā atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma. Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krieviju par terorismu atbalstošu valsti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti