ASV prezidenta padomnieks paziņojis, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam nav izdevies sasniegt savus stratēģiskos mērķus Ukrainā. Salivans norādīja, ka Putins vēlējās ne tikai sagrābt Ukrainas teritorijas, bet arī iznīcināt ukraiņu identitāti. Salivans sacīja, ka Krievijas karaspēkam nav izdevies ieņemt Ukrainas galvaspilsētu Kijivu vai kādu citu no valsts lielākajām pilsētām, jo ukraiņi pašaizliedzīgi stājās pretī iebrucējiem.
Salivans arī paziņoja, ka Irāna gatavojas pārdot Krievijai vairākus simtus bezpilota lidaparātu, kurus var aprīkot ar kaujas ieročiem. Irāņi arī plānojot apmācīt Krievijas militārpersonas lidaparātu izmantošanā.
Savukārt ASV Aizsardzības departaments paziņojis, ka 20. jūlijā virtuāli norisināsies jau ceturtā Ukrainas un tās sabiedroto valstu pārstāvju tikšanās, lai apspriestu turpmāku militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai. Tā saucamā "Ramšteinas formāta" pirmā sanāksme notika aprīlī ASV gaisa spēku bāzē Ramšteinā, Vācijā, un tajā piedalījās 40 valstu pārstāvji.
"Nord Stream" un sankcijas
Tikmēr Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kritizējis Kanādas lēmumu piegādāt Vācijai turbīnas, kas ir paredzēta cauruļvadam "Nord Stream 1", pa kuru Krievija piegādā dabasgāzi Rietumeiropai. Zelenskis uzskata, ka tas ir sankciju režīma pārkāpums un vājuma izrādīšana Maskavai, kas to izmantošot, lai pastiprinātu spiedienu uz Eiropu.
Runājot par sankcijām, ziņu aģentūra "Bloomberg" vēsta, ka Eiropas Savienība tuvākajās nedēļās plāno iepazīstināt ar nākamo sankciju paketi pret Krieviju. Brisele plānojot ierobežot Krievijas zelta importu, koriģēt iepriekš pieņemtās sankcijas, kā arī papildināt Krievijas personu un uzņēmumu melno sarakstu.
Maz ticams, ka šajā reizē Eiropas Savienība noteiks sankcijas pret Krievijas energoresursiem.
Baltkrievijas loma
ASV domnīca "Kara izpētes institūts" raksta, ka Baltkrievija arī turpmāk atļaus izmantot Krievijai savu gaisa telpu, lai tā varētu veikt uzbrukumus Ukrainai. Taču esot maz ticams, ka Baltkrievija varētu iesaistīt savus bruņotos spēkus Krievijas uzsāktajā karā.
Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs pagājušajā nedēļā informēja, ka Baltkrievija ir nodevusi Krievijas rīcībā Pribitkas lidlauku Gomeļas apgabalā, kas robežojas ar Ukrainu.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
