Baidens brīdinājis Zelenski, ka Krievija varētu uzbrukt Ukrainai februārī

ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski par drīzu Krievijas iebrukumu Ukrainā. Abiem prezidentiem notika telefonsaruna, kurā Baidens pauda atbalstu Ukrainas centieniem stāties pretī Krievijas agresijai.

Tikmēr ASV ir sasaukusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes sēdi, lai apspriestu Krievijas draudus Ukrainai.

Jāturpina diplomātiskie centieni

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien vēlu vakarā aizvadīja savu otro telefonsarunu šajā gadā.

Tās laikā Zelenskis esot pateicies Baidenam par ASV stingro atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai, kā arī par Vašingtonas centieniem mobilizēt starptautisko sabiedrību, lai stātos pretī Krievijas agresijai, paziņojusi Ukrainas prezidenta administrācija.

Savukārt ASV prezidents Zelenskim vēlreiz esot apstiprinājis ASV un rietumvalstu apņemšanos izlēmīgi reaģēt gadījumā, ja Krievija nolems atkal iebrukt Ukrainā, vēsta Baltais nams.

Baidena administrācija arī izskatot iespēju sniegt papildu palīdzību Ukrainas ekonomikai, kas cieš no Krievijas karaspēka savilkšanas valsts pierobežā.

Abi prezidenti esot bijuši vienisprātis, ka ir jāturpina diplomātiskie centieni, lai nomierinātu situāciju.

Baidens brīdinājis Zelenski, ka Krievija varētu uzbrukt Ukrainai februārī
00:00 / 02:55
Lejuplādēt

Ukrainas vadība grib izvairīties no panikas

ASV Nacionālās drošības padomes pārstāve Emilija Horna pēcāk informēja, ka telefonsarunas laikā Baidens brīdināja Zelenski par lielu varbūtību, ka Krievijas uzbrukums Ukrainai sāksies februārī.

Vairāki avoti, kuriem esot zināms ASV un Ukrainas līderu sarunas saturs, apgalvo, ka Zelenskis nepiekrītot Baidena viedoklim par to, cik lieli ir Krievijas iebrukuma draudi, vēsta interneta medijs “Axios.com”.

Ukrainas valdība, kas ir nobažījusies par šādu paziņojumu ietekmi uz ekonomiku un sabiedrības noskaņojumu, apgalvo, ka iebrukuma draudi ir reāli, taču ne augstāki kā iepriekšējos mēnešos.

Baidena un Zelenska telefonzvans notika pēc tam, kad ASV un NATO šonedēļ iesniedza Krievijai rakstiskas atbildes uz Maskavas pieprasītajām drošības garantijām par Ukrainas neuzņemšanu NATO un alianses militārās klātbūtnes samazināšanu Baltijas valstīs un Austrumeiropā.

ASV un NATO vadība uzsver, ka negrasās piekāpties Krievijas prasībām, tādēļ Maskavai nebūs nekādu veto tiesību jautājumā par Ukrainas iespējamo uzņemšanu NATO.

Krievijas uzbrukuma gadījumā vērsīsies pret "Nord Stream 2"

Dažas stundas pēc Baidena un Zelenska telefonsarunas ASV sasauca atklātu ANO Drošības padomes sēdi, lai apspriestu Krievijas agresiju pret Ukrainu.

ASV vēstniece ANO Linda Tomasa-Grīnfīlda paziņoja, ka padomes sēde notiks pirmdien un tā būšot iespēja „atmaskot” Maskavas uzvedību un „izolēt” Krieviju starptautiskajā arēnā.

Savukārt ASV valsts sekretāra vietniece Viktorija Nulanda paziņoja, ka ASV kopā ar Vāciju strādājot pie tā, lai Krievijas iebrukuma Ukrainā gadījumā darbību neuzsāktu gāzes cauruļvads „Nord Stream 2”.

"Mēs turpinām ļoti nopietnas un atklātas sarunas ar mūsu sabiedrotajiem Vācijā, tāpēc es vēlos ļoti skaidri pateikt: ja Krievija jebkādā veidā iebruks Ukrainā, tad „Nord Stream 2” projekts nevirzīsies uz priekšu,” Nulanda sacīja medijiem.

Arī Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka ceturtdien apstiprināja, ka ASV un Eiropas Savienības koordinētās sankcijas pret Krieviju varētu vērsties pret „Nord Stream 2”.

Eiropas ietekmīgās valstis Vācija un Francija uzstāj, ka ar Krieviju ir jāturpina dialogs. Tāpēc Francijas prezidentam Emanuelam Makronam piektdien ir ieplānota telefonsaruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai runātu par spriedzes mazināšanu Ukrainas pierobežā.

KONTEKSTS:

2014. gada februārī pēc ilgstošiem protestiem tika gāzts prokrieviskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. Politisko nestabilitāti savā labā izmantoja Krievija, kas anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Krievija arī atbalstīja bruņotās separātistu vienības, kas Donbasa reģionā cīnījās pret Ukrainas armiju.

2014. gada septembrī tika parakstīta “Minskas vienošanās” par pamieru, 2015. gada februārī Minskā parakstīja jaunu miera plānu.

Taču mazākas sadursmes starp Ukrainas armiju un Krievijas atbalstītajiem separātistiem joprojām turpinās. Kopš konflikta sākuma nogalināti vairāk nekā 14 000 cilvēku, no tiem vairāk nekā 3000 bija civiliedzīvotāji.

Starptautiskā sabiedrība joprojām uzskata Krimu par Ukrainas sastāvdaļu un nav atzinusi arī separātistu pasludinātās Doņeckas un Luhanskas “tautas republikas”.

Ukraina vēlas pēc iespējas ātrāk kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, bet pret Ukrainas pievienošanos NATO kategoriski iebilst Krievija.

Pēdējā laikā Krievija savilkusi ap 100 000 karavīru pie Ukrainas robežas, kas liecina par iespējamo gatavošanos uzbrukumam. ASV un Eiropas Savienība brīdina, ka uzbrukums Ukrainai izraisīs nopietnas sekas, pret Krieviju tiks ieviestas bargas sankcijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt