Vienlaicīgi separātisti gan paziņojuši, ka no nodoma atdalīties no Ukrainas viņi neatsakās. Tikmēr Eiropas Savienība gatavojas nākt klajā ar jaunām sankcijām pret Krieviju, taču tās uz laiku varētu atlikt, dodot iespēju pamieram.
Uz trīspusējo Ukrainas, Krievijas un EDSO kontaktgrupas tikšanos Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā piektdien bija ieradušies bijušais Ukrainas prezidents Leonīds Kučma, Krievijas vēstnieks Ukrainā Mihails Zurabovs, kā arī pašpasludināto Doņeckas un Luganskas tautas republiku pārstāvji - Igors Plotņickis, Andrejs Purgins un Aleksandrs Zaharčenko. Sarunās piedalījās arī īpašā EDSO pārstāve Haidija Taljavini.
Taču visu sarunu laiku Ukrainā turpinājās sadursmes. Un šāvienu skaņas jau bija dzirdamas arī pie Azovas jūras piekrastes pilsētas Mariupoles.
Kaut gan Krievija turpina uzstāt, ka nav iesaistīta Austrumukrainas nemieros, vēl pirms tikšanās sākuma tās vēstnieks Ukrainā Mihails Zurabovs pauda pārliecību, ka Baltkrievijas galvaspilsētā tiks parakstīti dokumenti. Ar to viņš domāja prezidenta Vladimira Putina septiņu punktu miera plāna detaļu saskaņošanu. Arī pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas tautas republiku līderi vēl pirms sarunām pauda gatavību jau piektdien pēcpusdienā pārtraukt uguni Donbasā.
Lai gan pamiera plānu Putins izklāstīja jau trešdien, prokrieviskie separātisti sekoja iepriekš prognozētajam plānam – pēc Azovas jūras piekrastes pilsētas Novoazovskas sagrābšanas kaujas sākās arī pie Mariupoles. Tiek ziņots, ka pagājušajā diennaktī sadursmēs tās apkaimē gājuši bojā septiņi civiliedzīvotāji, to vidū divi bērni, vairāk nekā 20 cilvēki ievainoti.
Leonīds Kučma tikšanās sākumā paziņoja, ka Ukraina Minskā ir ieradusies pēc miera. Pēc viņa vārdiem, Ukraina būs gatava parakstīt vienošanos par uguns pārtraukšanu, ja pārējās iesaistītās puses piekritīs līguma noteikumiem.
Tikai nepilnas divas stundas vēlāk tika saņemta ziņa, ka ir parakstīta vienošanās par uguns pārtraukšanu no piektdienas pulksten sešiem vakarā. Sarunām tuvu stāvošs avots aģentūrai „Interfax” pavēstījis, ka parakstītajā protokolā iekļauti 14 punkti, kas nosakot visus gūstekņu apmaiņas un kontroles, kā arī citus jautājumus.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko jau devis rīkojumu pārtraukt uguni no pulksten sešiem, vienlaicīgi norādot, ka ir nepieciešams nodrošināt efektīvu starptautisku pamiera uzraudzību. Pēc viņa vārdiem, par šīs kontroles nodrošināšanu atbildība būtu jāuzņemas Ārlietu ministrijai un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai. Porošenko tvitera konta paziņojumā arī pausta cerība, ka panākto vienošanos ievēros visas konfliktā iesaistītās pusēs.
Īsajā preses paziņojumā pašpasludināto republiku līderi gan norādījuši, ka viņu līdzšinējā vēlme atdalīties no Ukrainas joprojām paliekot spēkā, bet lēmums par uguns pārtraukšanu esot piespiedu pasākums.
Savukārt Krievijas informācijas aģentūra „RIA Novosti” ziņo, ka noslēgtā vienošanās arī paredz, ka konfliktā iesaistītās puses paliks tajās pozīcijās, kādas tās ieņēma uguns pārtraukšanas brīdī. Bet punkts par gūstekņu apmaiņu paredzot visu gūstekņu apmaiņu pret visiem.
Pēc oficiālā paziņojuma par uguns pārtraukšanu trīspusējās kontaktgrupas pārstāvji atgriezās apspriežu zālē un tiek ziņots, ka tiekot gatavots vēl viens dokuments, proti, memorands par situācijas noregulēšanu Ukrainā.
Tikmēr saņemti arī jaunumi par iespējami jaunajām Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju. Visticamāk, ka šo sankciju saraksts tiks saskaņots jau piektdien, taču to ieviešanu varētu atlikt. Diplomāti paziņojuši, ka Eiropas Savienība gatavojoties dot Maskavai laiku pierādīt, ka tā ievēro Ukrainas pamiera noteikumus. Pagaidām gan netiek minēts, uz cik ilgu laiku sankcijas varētu atlikt, taču izskan gan 72 stundu, gan nedēļas termiņš. Ja pamiers tiešām tiks ievērots, iespējams, ka jaunās sankcijas varētu atcelt vispār.
Ukrainas brīvprātīgo bataljonu komandieri paziņojumu par pamieru uztvēra negatīvi. Viņi solīja tā nosacījumus pildīt, taču pauda pārliecību, ka situācija Donbasā tādēļ neatrisināsies.
Panākto vienošanos apsveica NATO, tikmēr nākamais Eiropadomes priekšsēdētājs, Polijas premjers Donalds Tusks aicināja ievērot piesardzību, jo nevar par 100% ticēt tam, ko paraksta Krievijas atbalstītie separātisti.
Jau vēstīts, ka piektdien Minskā sākās trīspusējās kontaktgrupas miera sarunas par situācijas stabilizēšanu Ukrainas austrumos. Jau pirms tām Porošenko Velsā notiekošajā NATO samitā bija paziņojis, ka būs gatavs dot rīkojumu par uguns pārtraukšanu, kas ir viens no galvenajiem miera plāna punktiem.
Vēl piektdienas rītā kaujas Kaujas Ukrainas austrumos rimušas nebija.
Iepriekš arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija piedāvājis savu septiņu punktu miera plānu, ko Ukraina gan nav pieņēmusi. Putina plāns paredz- prokremliskajiem kaujiniekiem pārtraukt uzbrukumus Austrumukrainā; Ukrainas valdībai atvilkt karavīrus līdz tādam attālumam, kas izslēgtu iespējamību apšaudīt apdzīvotas vietas ar artilēriju. Pamiera ievērošana būtu jāuzrauga starptautiskajiem novērotājiem. Kā ceturto punktu Putins nosauca nepieciešamību „izslēgt kara aviācijas izmantošanu pret mierīgajiem iedzīvotājiem un apdzīvotiem punktiem konflikta zonā”.
Viņš uzskata, ka arī jāorganizē „piespiedu kārtā aizturētu personu apmaiņa pēc formulas „visi pret visiem” bez kādiem priekšnosacījumiem.” Kā sesto punktu Putins izteica aicinājumu „atvērt humānos koridorus bēgļu pārvietošanai un humānās palīdzības kravu piegādei Ukrainas austrumiem”. Bet pēdējā viņa plāna daļa ir iespēja uz kaujās cietušajiem reģioniem nosūtīt remonta brigādes infrastruktūras atjaunošanai.
Tikmēr piektdien NATO dalībvalstu līderi samitā Velsā vienojušies veidot jaunus Ātrās reaģēšanas spēkus kā atbildi uz Krievijas agresīvu politiku.
