Atliek karaspēka atvilkšanu no frontes līnijas Austrumukrainā

Ukrainas un Donbasa reģionā karojošo prokrievisko kaujinieku pārstāvji līdz sestdienai, 9. novembrim, atlikuši plānoto spēku atvilkšanu no konfliktējošo pušu sadursmes līnijas. Abas puses uzskata, ka kavēšanās ir saistīta ar otras puses neizdarību. Tikmēr atsevišķi Ukrainas parlamentā pārstāvētie politiskie spēki uzskata, ka Ukrainai būtu jāizstājas no Minskas sarunu procesa un jāgaida brīdis, kad Ukrainas pozīcijas būs nostiprinājušās.

ĪSUMĀ:

  • Spēku izvešanai bija jāsākas piektdien, 8. novembrī, pusdienlaikā.
  • Ukraina: no pretiniekiem nav saņemts apstiprinājums spēku atvilkšanai.
  • Prokrieviskie kaujinieki savukārt procesa aizkavēšanā vaino oficiālo Kijevu.
  • Spēku atvilkšana pārcelta uz sestdienas, 9. novembra, pusdienlaiku.
  • Brīvprātīgo kustības aktīvists Miroslavs Gajs pieļāva, ka Krievija vēlas vilkt laiku.
  • Ukrainas parlamenta frakcija "Golos" uzskata, ka Ukrainai būtu jāizstājas no Minskas sarunām.
  • Tāpat, pēc frakcijas domām, jāiesaldē bruņotā konflikta ar Krieviju risināšana.
  • ASV gatavojas likvidēt īpašā pārstāvja Ukrainas jautājumos posteni.

Atliek karaspēka atvilkšanu no frontes līnijas Ukrainas austrumosUģis Lībietis
    Šīs nedēļas sākumā Ukrainas apvienoto spēku operācijas komandieris Vladimirs Kravčenko paziņoja, ka Ukrainas puse ir gatava uzsākt savu spēku atvilkšanu Donbasa reģiona Bogdanovkas un Petrovskas ciemu tuvumā, ja tiks ievērots un apstiprināts septiņu dienu ilgs pamiers. Kravčenko paziņoja, ka ir nosūtījis attiecīgus dokumentus Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misijas pārstāvjiem. Tā kā pēdējās apšaudes šajā reģionā bija notikušas 30. oktobrī, spēku izvešanai bija jāsākas piektdien, 8. novembrī, pusdienlaikā.

     

    Taču šodien Ukrainas spēku vadība paziņojusi, ka no pretinieku puses nav saņemts apstiprinājums par gatavību atvilkt arī savus spēkus, tieši tāpēc ienaidnieka rīcības dēļ esot izjaukti ne tikai spēku atvilkšanas plāni, bet arī pārkāptas starptautiskās vienošanās. Pašpasludinātās Doņeckas tautas republikas kaujinieku pārstāvji ir paziņojuši, ka procesa aizkavēšanā ir vainojama oficiālā Kijeva.

    Nedaudz vēlāk ķluva zināms, ka spēku atvilkšana ir pārcelta uz rītdienas pusdienlaiku. Vladimirs Kravčenko paskaidrojis, ka spēku atvilkšana turpināsies trīs nedēļas un no saskarsmes līnijas vienības tagad atradīsies kilometra attālumā. Taču, ja spēku izvešanas laikā apšaudes atsākies, ukraiņu spēki atgriezīsies iepriekš ieņemtajās pozīcijā.

    Spēku atvilkšana ir priekšnosacījums pirmajām tiešajām sarunām starp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

    Kā intervijā radiostacijai "Radio Svoboda" pieļāva brīvprātīgo kustības aktīvists Miroslavs Gajs, Krievija vienkārši vēlas vilkt laiku.

    "Es domāju, ka Krievija nav ieinteresēta atvilkt savus spēkus, jo tas taču ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai notiktu Ukrainas un Krievijas prezidentu tikšanās Normandijas formātā. Viņi velk laiku, viņi tirgojas. Mūsu vācu kolēģi ir paziņojuši, ka tikšanās varētu notikt jau pavisam drīz. Ja spēku atvilkšana izgāžas, tad arī sarunas faktiski tiek atceltas," sprieda Gajs.

    Viņš arī atgādina, ka Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji reģionā apšaudes nav konstatējuši, tāpēc, ļoti iespējams, ka kavēšanās vienkārši saistīta ar Krievijas nevēlēšanos paātrināt sarunu procesu.

    Tikmēr Ukrainas parlamenta frakcija "Golos" uzskata, ka Ukrainai būtu jāizstājas no Minskas sarunām un jāiesaldē bruņotā konflikta ar Krieviju risināšana līdz brīdim, kamēr pašas Ukrainas pozīcijas nav nostiprinājušās. Frakcijas paziņojumā norādīts, ka Ukraina pašlaik ir spiesta cīnīties divās frontēs: gan ar Krieviju, gan valsts iekšienē ar korupciju, vāju ekonomiku un valsts institūciju neefektivitāti. Tāpat politiķi atzīst, ka pašlaik atgūt Krimu un Donbasu uz Ukrainai pieņemamiem noteikumiem nav iespējams, tāpēc ir jāturpina celt valsts un atgūt savas zemes tad, kad starptautiskā situācija tam būs labvēlīga.

    Tāpat kļuvis zināms, ka ASV Valsts departaments gatavojas likvidēt īpašā pārstāvja Ukrainas jautājumos posteni.

    Līdz šim šo posteni ieņēma Kurts Vokers. Kā ziņo izdevums "Foreign Policy", atsaucoties uz amerikāņu ierēdņiem, visas funkcijas tiks sadalītas starp citiem Valsts departamenta ierēdņiem, kuru darba pienākumos arī ietilpst ar Ukrainu saistīti jautājumi. Izdevums norādījis arī, ka Vokera posteņa likvidēšana ir pirmais nozīmīgais signāls par to, ka ierosinātā ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmenta procedūra atstās ievērojamas sekas uz ASV politiku Ukrainā.

    Amerikāņu diplomāti norādījuši arī, ka pēc skandāla par Trampa aicinājumiem Ukrainas līderiem uzsākt izmeklēšanu pret viņa politiskā konkurenta Džo Baidena dēlu būs ļoti grūti atrast kādu, kurš labprātīgi vēlētos darboties kā īpašais pārstāvis Ukrainā, jo šis postenis, visticamāk, būtu pastiprinātas uzmanības centrā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti