Olimpisko spēļu rīkošana Atēnās 2004.gadā kļuva par visas valsts goda lietu. Sabiedrība vienojās šī kopīgā mērķa īstenošanai. Miljardi eiro tika ieguldīti jaunu infrastruktūras objektu būvniecībai. Jauna lidosta, jaunizveidotas tramvaju un metro sistēmas, Atēnu apvedceļš - šie un daudzi citi uzlabojumi vēl šobaltdien kalpo Atēnu iedzīvotāju un tūristu pārvietošanās ērtībām. Katrs Grieķijas pilsonis ar lepnumu un prieku atceras olimpiskās spēles.
Taču sajūtas ir pretrunīgas.
Krīze nesākās ar olimpiskajām spēlēm, tomēr to dēļ situācija valstī pasliktinājās. Mēs iztērējām ļoti daudz naudas, uzbūvējām ārkārtīgi skaistas un ievērojamas ēkas, taču tagad tās lielākoties ir neapdzīvotas un nekalpo sabiedrības labumam. Dažu ēku stāvoklis strauji pasliktinās. Un pārdot tās nav iespējams sliktā nekustamā īpašuma tirgus dēļ,” atzīst grieķu žurnālists Jannis Rizopuloss.
Vienā no šādām vietām – astoņus kilometrus no Atēnu centra – savulaik tika noskaidroti olimpiskie čempioni taekvondo un rokasbumbā.
Ārkārtīgi skaista un moderna arēna ir izmaksājusi grieķu budžetam 38 miljonus eiro. Tā varēja uzņemt līdz pat 10 tūkstošiem skatītāju. Taču tagad telpas pārsvarā stāv tukšas. Uz durvīm ir slēdzene un iespaids ir visai drūms.
Olimpisko spēļu mantojumā Atēnas saņēmušas 23 dažāda lieluma sporta celtnes. Gandrīz pusei jau atrasts jauns saimnieks un jauns pielietojums. Grieķijas bijusī izglītības ministre un tagad Eiropas Parlamenta deputāte Marietta Giannaku sarunā ar Latvijas Radio min kādu pozitīvu piemēru. „Olimpiskās spēles Atēnās bija episks notikums. Mūsu mērķis bijis vēlāk gūt pelņu no visām uzbūvētajām ēkām - vai nu organizējot tur sporta pasākumus, vai pielāgojot citiem uzdevumiem. Piemēram, es, kad toreiz biju izglītības ministre, devu rīkojumu pārcelt ministriju uz bijušo olimpisko spēļu žurnālistu māju. Šajā vietā darbiniekiem bija ierīkots bērnudārzs, grezna bibliotēka un izstāžu telpa. Tas ļāva ietaupīt valstij apmēram trīs miljonus eiro gadā, jo līdz tam mēs īrējām ēku Atēnu centrā. Diemžēl, ne visas būves piedzīvojušas pozitīvas pārmaiņas, jo drīz vien sākās ekonomiskā krīze. Taču es domāju, ka šīs ēkas tiks veiksmīgi lietotas turpmāk,” cerību izsaka Giannaku.
Un tomēr 12 objektiem vēl aizvien, desmit gadus pēc to uzcelšanas, tiek meklēts investors.
Jo lielāku naudas summu kāda olimpiādes rīkotājvalsts iztērē, jo lielākas diskusijas sākās par to, vai nebūtu lietderīgāk spēles organizēt vienā valstī. Tas garantētu, ka visi uzbūvētie sporta centri tiktu izmantoti arī vēlāk. Taču šie racionālie argumenti atduras pret vienu vienkāršu jautājumu - kura valsts būs šī veiksminiece, lai vismaz reizi četros gados plūktu uzmanības laurus? Grieķijas bijusī izglītības ministre uzskata, ka: „Ja olimpiskās spēles tiktu rīkotas vienā vietā, tad tai jābūt Grieķijai. Citādi tas nebūtu godīgi”.
Jautājums, vai visām valstīm izdotos vienoties par olimpisko spēļu pastāvīgu atgriešanos to mājvietā, ir visai strīdīgs. Dažreiz prestižam ir lielāka loma nekā naudai.
Atēnu vasaras olimpiskās spēles notika 2004.gadā - pirms desmit gadiem.
