ASV un Izraēla cenšas pārliecināt ES pastiprināt spiedienu pret Irānu

Amerikas Savienotās Valstis un Izraēla aktīvi strādā, lai pārliecinātu Eiropas kolēģus pastiprināt spiedienu pret Irānu ar mērķi panākt tās pilnīgu atteikšanos no kodolaktivitātēm un starptautiskā terorisma atbalstīšanas. Par to paziņojis Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu un ASV Nacionālās Drošības padomnieks Džons Boltons, kurš ieradies vizītē Izraēlā.

ĪSUMĀ:

  • Kopš Trampa stāšanās prezidenta amatā ASV un Izraēlas attiecības kļuvušas tuvākas.
  • Šajās dienās Jeruzalemē uz sarunām ieradies Trampa nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons.
  • Boltons Izraēlā runā par attiecībām ar Irānu.
  • Izraēlas premjers Netanjahu atkārtoti paudis atbalstu ASV politikai pret Izraēlas lielāko ienaidnieku – Irānu.
  • Netanjahu: Valstīm, kurām rūp drošība Tuvajos Austrumos, jāpastiprina spiediens pret Irānu.
  • Boltons: Bez Irānas kodolaktivitātēm Vašingtonu satrauc arī citi drošības jautājumi.
  • ASV sūta signālu ES valstīm pastiprināt spiedienu pret Irānu.
  • ASV draudi vērsties pret ES uzņēmumiem, kas strādā Irānā, saasina situāciju.

Lai arī Eiropa paliek uzticīga noslēgtajam Irānas kodolvienošanās tekstam, tās uzņēmumi arvien aktīvāk pamet Izraēlu, baidoties no ASV sankcijām. Savukārt Teherāna ir apsūdzējusi Eiropas Savienību nepietiekamos centienos šo vienošanos glābt.  

Kopš ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanās amatā Savienoto Valstu attiecības ar Izraēlu ir kļuvušas daudz tuvākas nekā iepriekš. To apliecina kaut vai fakts, ka tieši Tramps ir devis rīkojumu pārcelt ASV vēstniecību uz Jeruzalemi, atzīstot šo pilsētu par Izraēlas īsto galvaspilsētu.

Arī Savienoto Valstu lēmums izstāties no starptautiskās vienošanās par Irānas kodolprogrammu, kā arī lēmums atjaunot pret Teherānu ieviestās ekonomiskās sankcijas atbilst Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu īstenotajai politikai.

Šajās dienās Jeruzalemē uz sarunām ar izraēliešu amatpersonām ieradies ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons, lai runātu tieši par attiecībām ar Irānu un tās klātbūtni kara pārņemtajā Sīrijā.

Tikšanās laikā Netanjahu atkārtoti paudis atbalstu ASV īstenotajai politikai attiecībā pret Izraēlas lielāko ienaidnieku – Irānu.

“Es patiešām uzskatu, ka visām valstīm, kurām rūp miers un drošība Tuvajos Austrumos, būtu jāseko ASV un jāpastiprina spiediens pret Irānu,” sacīja Netanjahu.

“Jo lielāks būs šis spiediens pret Irānu, jo lielākas ir iespējas, ka režīms mazinās savu agresiju. Visiem būtu jāiesaistās šajos centienos. Iestājoties pret režīmu, mēs vienlaicīgi esam kopā ar irāņu tautu. Ir svarīgi, lai viņi saprastu, ka mūsu cīņa nav pret viņiem, bet pret Irānas režīmu, kas viņus brutāli apspiež un kas noniecina miljoniem irāņu brīvības alkas,” klāstīja Izraēlas premjers.

To, cik nozīmīgs Savienotajām Valstīm ir Irānas jautājums un cik svarīgs sabiedrotais ir Izraēla, apliecina kaut vai fakts, ka Boltons Izraēlā uzturas trīs dienas.

Boltons savos paziņojumos norādījis, ka bez Irānas kodolaktivitātēm Vašingtonu satrauc arī vairāki citi drošības jautājumi.

“Amerikas Savienotās Valstis uzskata par augstāko prioritāti jautājumu par to, lai Irāna neiegūtu savā rīcībā pielietojamas kodolspējas. Tāpēc arī prezidents Tramps izstājās no Irānas kodolvienošanās, tāpēc tiek atjaunotas ekonomiskās sankcijas, tāpēc mēs esam aktīvi strādājuši ar mūsu Eiropas partneriem, lai viņi aktīvāk iestātos pret Irānas ballistisko raķešu un kodolprogrammām. Tieši tāpēc mēs asi iestājamies pret Irānas kā galvenā starptautiskā terorisma finansētāja lomu, tieši tāpēc mēs uztraucamies par Irānas militārajām aktivitātēm Irākā, Sīrijā, Libānā un Jemenā. Visi šie reģionālie draudi ir arī globāli draudi,” pauda Boltons.  

Šie paziņojumi tiek uzskatīti par skaidru vēstījumu Eiropas Savienības valstīm, kuras joprojām saglabā uzticību Irānas kodolvienošanās tekstam, apgalvojot, ka vēlamais rezultāts ir sasniegts un Irānas kodolaktivitātes ir apturētas.

Vienlaicīgi Teherānai tiek solīts saglabāt tos ekonomiskos labumus, ko tā iegūtu, atsakoties no savas kodolprogrammas.

Taču ASV draudi vērsties pret tiem Eiropas uzņēmumiem, kuri joprojām sadarbojas ar Irānu, situāciju ir ievērojami saasinājuši.

Tā, piemēram, Francijas naftas kompānija “Total” ir paziņojusi par izstāšanos no ievērojama gāzes piegādes projekta.

Pēc šī lēmuma Irānas Ārlietu ministrija ir aicinājusi eiropiešus pielikt lielākas pūles, lai glābtu kodolvienošanos.

Arī Irānas ārlietu ministrs Mohameds Džavads Zarifs pirms dažām dienām intervijā Irānas valsts televīzijai norādīja, ka Eiropa praktiski nav samaksājusi par to, lai vienošanos saglabātu. Ir sperti tikai politiski soļi. Pēc Zarifa domām, Eiropai ir par jebkādu cenu jāaizsargā savas kompānijas un praktiski jāiestājas pret Amerikas Savienotajām Valstīm. Taču to joprojām ir iespējams izdarīt, pirms novembrī stāsies spēkā atjaunotās ASV sankcijas pret Irānas naftas un banku sektoru.

Savukārt, komentējot ASV rīcību, Zarifs norādījis, ka Savienotās Valstis ir atkarīgas no sankcijām. Diemžēl ASV neesot sapratušas, ka sankcijas rada tikai ekonomiskas grūtības, nevis sniedz politisku problēmu atrisinājumu.

Izraēla ir tikai pirmais pieturas punkts Džona Boltona vizītei Eiropā. Sagaidāms, ka šonedēļ Boltons viesosies arī Ukrainā, kur varētu apmeklēt arī neatkarības dienai veltītu parādi, kā arī Ženēvā, kur plānota tikšanās ar Krievijas Drošības Padomes sekretāru Nikolaju Patruševu.

Šīs sarunas būs turpinājums jūlijā notikušajām Donalda Trampa sarunām ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Helsinkos. Visticamāk, ka šo sarunu laikā tiks apspriestas ne tikai ASV un Krievijas saspringtās divpusējās attiecības, bet arī situācija Sīrijā.

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti