Plašās ikgadējās abu valstu sarunās Vašingtonā ASV atklāti kritizēja Ķīnu par Snoudena neizdošanu, kas ļāva viņam aizbēgt no Honkongas.
ASV prezidents Baraks Obama tikšanās ar Ķīnas vēstniekiem laikā pauda „vilšanos un bažas” par to, ka Snoudenam tika ļauts 23.jūnijā no Honkongas doties uz Krieviju, kur viņš, kā tiek uzskatīts, joprojām atrodas Šeremetjevas lidostas tranzīta zonā.
ASV valsts sekretāra vietnieks Viljams Bērnss sacīja, ka lēmums Snoudena lietā mazina Obamas un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina tikšanās laikā Kalifornijas kūrortā Sannilendā iepriekš pausto aicinājumu uz ciešāku sadarbību.
„Mēs skaidri esam pauduši, ka Ķīnas rīcība šajā lietā neatbilst Sannilendas garam un attiecību jaunā modeļa veidam, ko abas valstis cenšas izveidot,” sacīja Bērnss, kas sanāksmē aizvietoja ASV valsts sekretāru Džonu Keriju, kas tikšanos neapmeklēja sievas slimības dēļ.
Kopīgā preses konferencē Ķīnas valsts kanclers Jans Dzječi norādīja, ka Honkonga ir autonoma un par autonomā reģiona lēmumiem, kas balstīti uz tā likumiem, „neko nevar pārmest”.
ASV pārmeta Ķīnai arī tās hakeru uzbrukumus, kuru dēļ ASV kompānijām ir nozagti to komerciālie noslēpumi, tomēr Jans noraidīja tādas apsūdzības, sakot, ka Snoudena noplūdinātie dokumenti liecina, ka arī ASV spiegi ir iekļuvuši Ķīnas kibertelpā.
Ietekmīgā Ķīnas amatpersona aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) noteikt starptautiskas normas, kas „palīdzētu balstīt kiberdrošību visās valstīs”.
Sarunās, kas zināmas arī kā Stratēģiskais un ekonomiskais dialogs, kopumā dominēja plašāki ekonomikas jautājumi.
ASV finanšu ministrs Džeikobs Lū paziņoja, ka Ķīna pirmo reizi ir piekritusi visiem izskatāmajiem jautājumiem par investīciju pārvaldības līgumu, par kuru sarunas tika sāktas 2008.gadā. Abas puses nav noteikušas laika ierobežojumu līguma izskatīšanai.
ASV bieži ir sūdzējušās, ka Ķīnā tiek ierobežotas ārvalstu investīcijas, bet Ķīna paudusi trauksmi par atkārtotiem ASV centieniem ierobežot tās investīcijas jomās, ko ASV uztver par kritiskām valsts drošībai.
Tāpat sarunu gaitā ASV puse pauda bažas par cilvēktiesību un pamatbrīvību, jo īpaši minoritāšu tiesību, ievērošanu Ķīnā.
Jans uz to atbildēja, ka ASV pašas varētu uzlabot cilvēktiesību ievērošanu un izrādīt „abpusēju cieņu” citu valstu iekšējām lietām.
„Cilvēki dažādos Ķīnas reģionos, tostarp [uiguru minoritātes apdzīvotajā] Sjindzjanā un Tibetā bauda laimīgāku dzīvi, un viņi ir ieguvuši līdz šim nepieredzētu brīvību,” uzsvēra Ķīnas valdības pārstāvis.
Kopš 2009.gadā vairāk nekā 110 tibetiešu ir aizdedzinājušies, lai protestētu pret Ķīnas valdības īstenoto apspiešanu. Savukārt Sjindzjanas reģionā pieaug saspīlējums, jo musulmaņu uiguri sūdzas par apspiešanu.
Obama arī aicināja Ķīnu mazināt saspīlējumu ar Japānu, Filipīnām un Vjetnamu jūras strīdos, uzsverot, ka ASV nepieņems „aidus vai iebiedēšanu”.Amerik
