Domnīca: Apturēts uzbrukums Slovjanskai
Domnīca "Kara izpētes institūts" raksta, ka atsevišķas Krievijas karaspēka vienības no Doneckas apgabala ziemeļiem pārvietojas uz daļēji okupēto Zaporižjas apgabalu, līdz ar to esot apturēts krievu uzbrukums Slovjanskas pilsētai.
Domnīcas analītiķi uzskata, ka tas ļaus Ukrainas bruņotajiem spēkiem sākt pretuzbrukumu Izjumas pilsētas virzienā Harkivas apgabalā. Krievijas karaspēka pārsviešana uz Zaporižjas apgabalu liekot domāt, ka Ukrainas spēki gatavojas plašākiem pretuzbrukumiem dienvidu frontē.
Zaporižjas apgabalā atrodas Eiropā lielākā atomelektrostacija (AES), ko pašlaik ir ieņēmis Krievijas karaspēks.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens paziņojis, ka Krievija Zaporižjas AES izmanto kā "kodolvairogu", lai veiktu uzbrukumus Ukrainas militārajiem un civilajiem objektiem.
Savukārt Ukrainas aizstāvji nevarot apšaudīt AES, jo tas izraisītu postošu katastrofu, norādīja Blinkens. Ukrainas varasiestādes iepriekš ziņoja, ka Krievijas karaspēks Zaporižjas AES ir izvietojis lielu daudzumu sprādzienbīstamas munīcijas.
Eksperti informēja, ka Krievijas karaspēka daļēja izvešana no Doneckas apgabala ziemeļiem samazinās tā spēju veikt plašas militāras operācijas. Līdzīga situācija izveidojās, kad Krievijas karaspēks uzbrukuma operāciju laikā Luhanskas apgabalā ignorēja frontes Zaporižjas un Hersonas apgabalos.
Hersonas apgabala militārās administrācijas vadītājs Dmitro Butrijs pirmdien, 1. augustā, pavēstīja, ka armijai izdevies atgūt kontroli pār vairāk nekā 40 apdzīvotām vietām.
Tiek turpināti uzbrukumi Krievijas armijas noliktavām un pozīcijām aiz frontes līnijas, un turpinās centieni sagraut tiltus, pa kuriem tiek veiktas piegādes Krievijas karaspēkam Hersonas pilsētā.
Karā nogalināti vismaz 5327 civiliedzīvotāji
Šonakt kārtējos Krievijas raķešu uzbrukumus piedzīvoja Mikolajivas pilsētas Ukrainas dienvidos. Vairākos pilsētas rajonos ir atskanējuši spēcīgi sprādzieni un vismaz viens cilvēks ir guvis ievainojumus, paziņoja pilsētas mērs Oleksandrs Sinkevičs. Kopš Krievijas iebrukuma 24. februārī Mikolajiva ir piedzīvojusi intensīvas apšaudes, kuru rezultātā ir cietušas 680 privātmājas un aptuveni 500 daudzstāvu dzīvojamās ēkas, no kurām daļa nav atjaunojamas.
ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs paziņojis, ka kopš 24. februāra karadarbībā Ukrainā ir nogalināti vismaz 5327 civiliedzīvotāji, bet vēl vairāk nekā 7000 ir ievainoti.
Paziņojumā norādīts, ka lielāko daļu reģistrēto civiliedzīvotāju nāves gadījumu izraisīja sprādzienbīstami ieroči ar lielu iedarbības laukumu, tostarp smagā artilērija un raķetes.
Ukrainas prezidents Volodomirs Zelenskis ir pateicies ASV par papildu militārās palīdzības piešķiršanu Ukrainai 550 miljonu dolāru vērtībā. Zelenskis norādīja, ka tas pietuvinās Ukrainu uzvarai karā pret Krieviju. Vašingtona paziņojusi, ka jaunā palīdzības pakete ietvers papildu munīciju reaktīvās artilērijas raķešu iekārtām "HIMARS", kā arī artilērijas šāviņus.
Zelenskis arī kritizēja rietumvalstu reakciju uz Krievijas īstenoto Krimas pussalas okupāciju un aneksiju 2014. gadā. Viņaprāt, tā bija "vāja un nepietiekami principiāla", tāpēc Krievija varēja īstenot vēl plašāku militāro iebrukumu Ukrainas teritorijā.
Savukārt bijušais ASV prezidents Donalds Tramps uzskata, ka Ukraina būtu izvairījusies no Krievijas pilna apmēra iebrukuma, ja atzītu Krimu par Krievijas teritoriju un atteiktos no plāna iestāties NATO. Tramps to paziņoja kādā ASV radiošovā.
Viņš arī esot pārliecināts, ka Krievijas prezidents Valdimirs Putins nebūtu uzdrošinājies uzsākt karu Ukrainā, ja Tramps joprojām būtu ASV prezidents.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
