Taču pārējie pretendenti ir apņēmības pilni cīņu turpināt.
Tā dēvētā superotrdiena pilnīgi noteikti ir viens no svarīgākajiem visas prezidenta vēlēšanu kampaņas notikumiem, jo vienlaicīgi savu atbalstu kādam no kandidātiem pauda 12 štatu pārstāvji. Lai arī sākotnēji tika prognozēts, ka aptuveni 11 štatos varētu uzvarēt abi vadošie Republikāņu un Demokrātu partiju kandidāti – Donalds Tramps un Hilarija Klintone, cīņa ir izrādījusies sīvāka, nekā daudzi prognozēja.
Trampam izdevies iegūt uzvaru septiņos štatos, tādējādi vēl vairāk nostiprinot savu vadību cīņā par republikāņu nomināciju. Taču arī pārējo kandidātu sasniegtie rezultāti dod viņiem cerības turpināt uzsākto cīņu. Tā, piemēram, Teds Kruīzs ir uzvarējis savā Teksasas štatā, kas šoreiz piešķīra lielāko delegātu skaitu Republikāņu nacionālajam konventam, pievienojot arī uzvaru Oklahomā. Pirmo uzvaru šajā priekšvēlēšanu cīņā guvis arī Marko Rubio, gūstot savu partijas biedru atbalstu Minesotas štatā.
Nenoliedzami, republikāņu rindās lielākais uzvarētājs ir Donalds Tramps, kurš par savu apstiprināšanu partijas vienotā kandidāta postenim ir vairāk nekā pārliecināts.
Savā uzvaras runā jau pievērsās gaidāmajai cīņai ar demokrātu līderi Hilariju Klintoni, paužot pārliecību, ka viņam izdosies apvienot Republikāņus un padarīt partiju spēcīgāku.
“Es esmu apvienotājs, lai arī daudziem cilvēkiem tam ir grūti noticēt. Kad mēs šo būsim pabeiguši es iešu cīnīties ar vienu cilvēku – Hilariju Klintoni, pieņemot, ka viņai tiks ļauts kandidēt. Un tā būs viegla cīņa,” paziņoja Tramps.
“Daudzas aptaujas rāda, ka es varu Hilariju sakaut, bet Tedam Kruīzam un Marko Rubio to diez vai izdotos panākt. Manuprāt mēs kļūsim daudz spēcīgāka, vienotāka un lielāka partija. Tas jau notiek – mūsu partija izplešas un visos štatos, kuros es esmu uzvarējis, mūsu reitingi ir cēlušies. Tas ar Republikāņu partiju nav noticis daudzas desmitgades. Tāpēc es domāju, ka mēs būsim daudz iekļaujošāki, daudz vienotāki un, manuprāt, mēs novembrī uzvarēsim,” sacīja Tramps.
Tikmēr demokrātu rindās savas pozīcijas ir stiprinājusi Hilarija Klintone, kas arī savā uzrunā vērsās pret Republikāņu vadošo kandidātu.
Klintone jau paziņojusi, ka uzvarējusi vismaz sešos štatos un savus atbalstītājus uzrunāja, pārfrāzējot republikāņu konkurenta Trampa iecienīto saukli par Amerikas varenību.
"Mēs zinām, kas jādara. Tas nebūs darbs padarīt Ameriku atkal varenu, Amerika nekad nav pārstājusi būt varena. Mūsu darbs ir padarīt Ameriku pilnīgu. Mums jāizpilda tās vietas, kas vēl palikušas neaizpildītas,” sacīja Klintone.
“Šodien ir skaidri redzams, ka likmes šajās vēlēšanās nekad nav bijušas tik augstas. Un retorika otrā pusē nekad nav bijusi tik zemiska. Mēģinājumi sadalīt Ameriku starp viņiem un mums nav pareizi un mēs neļausim šim principam darboties. Vai nu mums tas patīk, vai nē, mēs visi tajā esam iesaistīti un mums katram ir jāizdara sava daļa darba,” sacīja Klintone.
Klintones konkurents uz demokrātu nomināciju Bērnijs Sanderss ar pārliecinošu uzvaru savā Vermontas štatā, kā arī uzvarām Oklahomā, Kolorado un Minesotā ir kārtējo reizi pierādījis, ka viņš joprojām ir konkurētspējīgs pretendents un, visticamāk, ka tāds paliks arī turpmākajās priekšvēlēšanās. Taču, kā prognozē CNN, par spīti tam, ka Sandersa idejas gūst dzirdīgas ausis daudzu demokrātu rindās, Hilarijas Klintones kampaņas mašīna viņa iespējas iegūt nomināciju ar katru brīdi attālina.
Klintones vēlēšanu štābā jau apgalvo, ka viņai izdevies likvidēt sīvākā sāncenša Bērnija Sandersa izredzes tikt izvirzītam uz Balto namu demokrātu kongresā vasarā.
Tikmēr Sanderss iesaka pagaidīt galīgos rezultātus. Savukārt republikāņu favorīts Donalds Tramps sev piedēvējis uzvaru pat deviņos štatos. Tas viņam garantētu vismaz trešdaļu no partija kongresa delegātu atbalsta.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds LTV “Rīta panorāmā” sacīja, ka “Superotrdienas” rezultāti liecina, ka prezidenta vēlēšanās cīņa būs starp Trampu un Klintoni, kuri nostiprinājuši savas pozīcijas, un lielu pārsteigumu nav. Trampa gadījumā drīzāk ir pārsteigums, ka viņš ticis tik tālu un turpina savu uzvaras gājienu.
Tā kā superotrdiena ir nozīmīgs pavērsiena punkts priekšvēlēšanu gaitā, kārtējo reizi tiek runāts par lielākajiem zaudētājiem un uzvarētājiem. Starp lielākajiem zaudētājiem pašlaik visbiežāk tiek minēts Marko Rubio, kurš, lai arī joprojām ir trešais populārākais republikāņu pretendents, uz lielām uzvarām, izņemot Floridas štatu, visticamāk, vairs nepretendēs. Arī Kruza kā otrā kandidāta pozīcijas ir visai stabilas, taču otrā vieta tomēr ir otrā vieta. Atlikušie divi kandidāti Džons Keisiks un Bens Kārsons, visticamāk, vēl kādu laiku vēlēšanu cīņā paliks, taču bez jebkādām izredzēt gūt ievērojamus panākumus.
Tā dēvētajā "Superotrdienā" notiek cīņa par gandrīz pusi no republikāņu kongresa delegātu balsīm, lai panāktu izvirzīšanu par partijas kandidātu rudenī gaidāmajās vēlēšanās. Savukārt demokrāti sacenšas par trešdaļu no sava kongresa delegātu balsīm.
