Hersona atkal ir brīva – tajā plīvo Ukrainas karogs. Stratēģiski nozīmīgās pilsētas atgūšana ir viens no Ukrainas aizstāvju lielākajiem panākumiem kaujas laukā kopš kara sākuma.  Kontroles zaudēšana pār pilsētu ir simbolisks un arīdzan praktisks trieciens Kremlim un tā ambīcijām iekarot visu Dienvidukrainu. 

Kad 11. novembrī pilsētā ienāca Ukrainas karavīri, viņus sagaidīja ne vien ar asarām un gavilēm, bet arī ar arbūziem. Ar šādu video dalījusies Ukrainas armija. Un jautāts, kāpēc viņam ir tik svarīgi būt Hersonā, šonedēļ, apmeklējot pilsētu, arbūzus asprātīgi pieminēja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Ukrainas prezidents sacīja: “Godīgi? Un kā ar Hersonas arbūziem? Godīgi sakot, ir svarīgi būt šeit. Katrs riskē ar savu dzīvību, karavīri riskē katru dienu, žurnālisti arī. Mēs runājam par Hersonu. Es domāju, ka ir svarīgi šeit būt un jāatbalsta hersonieši, lai viņi nedomā, ka mēs tikai runājam un kaut ko solām, bet patiešām cenšamies atjaunot dzīvi. Un man ļoti gribas no cilvēkiem gūt emocijas, enerģiju, jo arī tas ir svarīgi, tas motivē. Es vēl neesmu pamēģinājis arbūzu, bet ļoti to vēlos.”

Hersona ir slavena ar tās saldajiem arbūziem. Līdz ar vasaras beigām visā Ukrainā tā ir ierasta aina – tirgu un veikalu, arī ceļmalas stendu plauktos gozējas Hersonas arbūzu kalni. Raža no Hersonas transportēta pa Dņepras upi ar baržām. Taču kamēr Hersonu bija okupējis Krievijas karaspēks, šajā sezonā tas izpalika. 

Par arbūza kā pilsētas simbola nozīmi liecina arī piemineklis, kas nu jau kauju laikā sapostīts. Plānots arī izdot īpašu pastmarku – tā godinās ne vien Hersonas atbrīvošanu, bet arī tās saldo simbolu. 

Tikmēr Ukrainas polārpētnieki pie Vernadskija pētniecības stacijas Antarktikā uzstādījuši ceļrādi uz Hersonu. Tas parāda attālumu līdz atbrīvotajai pilsētai un arī tajā redzama arbūza šķēle. Virs norādes uz Hersonu redzams virziens uz Rīgu.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.

9. novembrī Krievijas karaspēka vadība paziņoja, ka ir pieņemts lēmums par karaspēka izvešanu no Hersonas pilsētas un pārcelšanos uz Dņepras upes kreiso krastu. 11. novembrī Krievijas karaspēka vienības pameta Hersonas pilsētu, kur drīz vien ienāca Ukrainas karavīri.

Masveida raķešu uzbrukums Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai notika otrdien, 15. novembrī. Tad cieta arī Polija, kuras teritorijā nokrita, iespējams, Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas raķete, nogalinot divus cilvēkus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis gan noliedzis, ka tā bijusi Ukrainas raķete.