Vairāk nekā divas nedēļas pasaules valstu pārstāvji Madridē mēģināja vienoties par Parīzes Klimata nolīguma ieviešanas mehānismiem. Tomēr izrāvienu tā arī nav izdevies panākt. Noslēguma secinājumi satur vien pamudinājumu visām pasaules valstīm paātrināt cīņu ar izmešiem.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērešs pauda vilšanos par šādu iznākumu, ko nosauca par garām palaistu izdevību klimata pārmaiņu risināšanā.
Arī konferences prezidente – Čīles vides ministre Karolīna Šmita – atzina, ka nav panākts gana daudz: "Šis acīmredzami nav pietiekami. Pasaule mūs vēro un gaida konkrētus risinājumus, vērienīgākus risinājumus, tāpēc neesam apmierināti, jo šodien panāktās vienošanās nav pietiekamas, lai cīnītos ar klimata krīzi. Mums vēl aizvien nav vienprātības tajā, ka jāuzstāda ambiciozāki mērķi."
Diskusijām Madridē klātienē sekoja arī Elīna Baltroka. Viņa ir Klimata pārmaiņu un adaptācijas politikas nodaļas vadītāja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.
“Tas, ko izdevās panākt, faktiski ir tāds lēmums, ka ir jāklausās zinātniekos, ka ir steidzamība klimata pārmaiņu problēmas risināšanā. Taču nav iespējams pietiekami spēcīgs signāls visām pasaules valstīm, ka tām būtu nākamajā gadā jāiesniedz daudz ambiciozāki plāni klimata pārmaiņu ierobežošanai.
Šāds skaidrs aicinājums diemžēl Madridē netika panākts,” atzīst Baltroka.
Viens no klupšanas akmeņiem ir tā dēvētais tirgus mehānisms. Eiropas Savienība nav piekritusi Austrālijas un Brazīlijas piedāvātajam variantam, ko daudzi dēvē par sliktu kompromisu. Tādēļ diskusijas ekspertu līmenī turpināsies līdz vasarai.
Ir zināms, ka
lielākā pretestība pret ambiciozāku mērķu izvirzīšanu ir nākusi no tādiem lielajiem piesārņotājiem kā ASV, Indija, Brazīlija un Ķīna.
Savukārt Eiropas Savienība un daudzas salu valstis mudināja spert drosmīgākus soļus.
“Ir ļoti daudz valstu, kas bija gatavas iekļaut šajā lēmumā daudz ambiciozāku signālu, ka valstīm ir jādara vairāk. Un es domāju, ka nākamgad mēs redzēsim, ka ļoti daudzi arī iesniegs ambiciozākus plānus, neskatoties uz to, ka COP lēmums to neparedz tiešā veidā šobrīd,” norāda Baltroka.
Eiropas Parlamenta delegācijas vadītājs šajā konferencē, Zaļo grupas deputāts no Nīderlandes Bass Eikhauts uzskata, ka plaisa starp zinātnieku brīdinājumiem un politiķu rīcību nav mazinājusies.
Eikhauts paziņojumā atkārtoja, ka ES nevar slēgt brīvās tirdzniecības līgumus ar valstīm, kas nevēlās cīnīties ar klimata pārmaiņām. Kā zināms, Eiropas Komisija nesen pabeidza sarunas ar Brazīliju un vēl vairākām Dienvidamerikas valstīm par jaunu brīvās tirdzniecības vienošanos. Tomēr daudzi pauž bažas, ka šis līgums varētu veicināt lauksaimniecības zemes platību palielināšanos un līdz ar to Amazones mežu iznīcināšanu.
