ANO bažīga par Sīrijas miera sarunu norisi Ženēvā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Bēgļu dēļ stāvoklis Sīrijā ir viena no Eiropas līderu prioritātēm, kas apspriesta arī, šonedēļ tiekoties ar ASV prezidentu Baraku Obamu. Bez drīza noregulējuma Sīrijā, bēgļu plūsma turpināsies – gan legālā veidā no Turcijas, gan, turpinot šķērsot Eiropas ārējās robežas nelegāli. 

Diplomāti un valstu vadītāji arvien biežāk atklāti norāda, ka Sīrija tagad ir ASV un Krievijas savstarpējās darba kārtības jautājums.  

Bēgļu straumes un bažas, ka visām Eiropas Savienības valstīm būs solidāri jāuzņemas atbildība pār viņiem, padarīja Sīriju tuvāku pat galējiem Eiropas ziemeļiem kā vēl nekad.

Jo ļaunāks kļūst stāvoklis Sīrijā, jo piekāpīgāka kļūst iesaistīto valstu pozīcija. Tagad tikai retumis skan iepriekš nemitīgi skandētais sauklis prezidentam “”Bašaram al Asadam jāaiziet”, kaut arī visas sarunu puses izteikušās par varas pāreju Sīrijā.

Par spīti sākotnējai kritikai, nostiprinājusies arī Krievijas loma. Vācijas kancleres un ASV prezidenta tikšanās laikā pārrunāta drošības zonas izveide Sīrijā, kur kara bēgļi varētu patverties, nepametot savas valsts robežu. Līderi atzina, ka tam būtu nepieciešama Krievijas iesaistīšanās.

ASV prezidents Baraks Obama paziņoja, ka attiecībā uz drošības zonas tematu Sīrijas teritorijā viņam nav nekādu ideoloģisku iebildumu.

“Nav runa par to, ka es nevēlētos pasargāt cilvēkus. Tas ir ļoti praktisks jautājums par to - kā to izdarīt. Kurš izvietos spēkus Sīrijā, kā arī attiecībā uz to, kurš ļaus cilvēkiem šajā zonā ienākt un kā noteikt, kas tur drīkst ienākt. Kas tiek ielaists un kā to uzraudzīt?” norādīja Obama.

Vācijas kanclere Angela Merkele savukārt atzina, ka ASV “demonstrējušas savu vēlmi palīdzēt cīņā ar nelegālo migrāciju un ir pilnībā iesaistījušās un gatavas uzņemties atbildību, ja tas būs nepieciešams, attiecībā uz migrācijas ceļu no Lībijas uz Itāliju”.

“Sīrijas gadījumā esam vienisprātis, ka bažas rada trauslā vienošanās par vardarbības pārtraukums, kas daļā gadījumu tiek pārkāpta. Esam vienisprātis, ka politiskais risinājums Sīrijai ir jāpanāk sarunu ceļā Ženēvā. Sīrijas jautājuma sakarā šobrīd ir daudz kontaktu starp Ameriku un Krieviju; arī saistībā ar Ukrainas krīzi, kur tomēr paliek spēkā Normandijas grupa,” sacīja Merkele.

Apvienotās Nācijas uzsver Ženēvas miera sarunu lomu miera panākšanai Sīrijā. Tikai, pateicoties vadošo Rietumu lielvalstu, Krievijas un reģionālo varu iesaistei izdevās panākt opozīcijas ierašanos uz jauno sarunu kārtu.

Toties tagad Krievija pieprasījusi Apvienotām Nācijām starptautisko sarakstu ar teroristiskiem grupējumiem papildināt, iekļaujot tajā arī divus opozīcijas spēkus. Ja šo prasību izpildīs, tas vēl vairāk apliecinās Krievijas nostiprināto ietekmi Sīrijā.

Faktiski izveidojusies situācija, kur Krievija ir galvenā noteicēja Sīrijā, bet ASV – tās kaimiņvalstī Irākā. Gan viena, gan otra šobrīd pastiprina arī savu militāro klātbūtni. ASV gan nosūtīs militāros padomniekus arī uz Sīriju, nekavējoties izpelnoties arī Irānas un Ķīnas nosodījumu. Tādējādi šīs valstis, vismaz Sīrijas jautājumā veido vienotu bloku ar Krieviju.

Apvienoto Nāciju īpašais sūtnis Sīrijai Stefans de Mistura norādīja, ka iepriekšējā sarunu kārtā bija daudzsološs iespaids, kas saistījās ar vardarbību pārtraukšanu un nepārprotamu apņēmību virzīties uz priekšu, sniedzot lielāku piekļuvi humanitārajai palīdzībai katastrofas skartajos reģionos.

“Toties šo sarunu kārtu aizēno ievērojama un uztraucoša stāvokļa pasliktināšanās uz vietas,” sacīja ANO pārstāvis.

Gan prezidenta Obamas, gan prezidenta Putina pienesums saistīts ar unikālu iniciatīvu, kas sākās labi un kurai vajadzētu arī labi beigties.

Sīrijas opozīcijas ietekme politiskajā procesā, iespējams, turpina samazināties. Nule Savienotās Valstis paziņoja, ka vēl vismaz četras opozīcijas kontrolētās pilsētas Sīrijas ziemeļrietumos tagad kritušas teroristiskās organizācijas “Islāma valsts” rokās.

Vēl pērn Savienotās Valstis atbalstīja šī reģiona opozīcijas grupas, kas cīnījās pret autoritārā prezidenta Bašara Al Asada spēkiem. Šobrīd nostāja kļuvusi piesardzīgāka. Turklāt šajā reģionā operē Sīrijas kurdi, pret kuru politiskajiem mērķiem izveidot savu valsti kategoriski izsakās Turcija. Bažas izraisa arī kurdu opozīcijas sarunas ar Krieviju.

Konflikti, kas piesaista spēcīgas ieinteresētās puses ar pretējām interesēm, mēdz ieilgt. Bet ilgāka nestabilitāte Sīrijā un Lībijā nozīmē papildu izaicinājumus pašas Eiropas Savienības vienotībai. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti