Ministrs: Ukaina mobilizāciju neplāno
Amatpersona norādīja, ka parlamenta apstiprinātais mobilizācijas plāns vēl nav īstenots. Tāpēc nav jāizsludina jauna mobilizācija, lai palielinātu karavīru skaitu.
Pagaidām netiekot apspriesta arī iespēja paaugstināt iesaukšanai pakļauto vecuma griestus.
Mobilizācijas jautājumu pēc bruņoto spēku pārstāvju lūguma 23. augustā aktualizēja prezidents Volodimirs Zelenskis, taču arī citas amatpersonas šādu iespēju pagaidām noraida.
Rezņikovs arī norādīja, ka armijas virzība uz priekšu notiek saskaņā ar plānu un tas grauj pretinieka morāli un kaujas spējas. Frontes dienvidu sektorā Krievijas armijas vienības tiek haotiski pārdislocētas, un tā ir laba zīme. Protams, Ukrainas armija cieš zaudējumus, bet tie ir būtiski mazāki nekā pretiniekam.
Izvairīgāks aizsardzības ministrs bija par iespējamo demisiju pēc iepirkuma skandāliem. Ar Zelenski esot pārrunāta viņa iespēja ieņemt citu amatu, taču lēmums jāpieņem prezidentam.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins vasarā parakstījis likumu, kas paredz palielināt karadienestā iesaucamo vecumu līdz 30 gadiem. Iesaukšanas vecums tiek paaugstināts no 27 līdz 30 gadiem.
Ukraina gaida jaunus ieročus no Rietumiem
Zelenskis ikvakara uzrunā arī norādīja, ka valsts plāno maksimāli palielināt savu ieroču, īpaši šāviņu, dronu, raķešu, bruņumašīnu, ražošanu. Viņš norādīja, ka valstij tam ir finanses. Prezidents skaidroja, ka valsts palielina ražošanas apjomus un aizsardzības nozare dos labus rezultātus.
Tikmēr aizsardzības ministrs paudis pārliecību, ka Ukraina saņems amerikāņu ballistiskās raķetes ATACMS, kuru darbības rādiuss ir 300 kilometru, kā arī Vācijas spārnotās raķetes "Taurus", kuru darbības rādiuss ir 500 kilometru. Saskaņā ar avotu ziņoto, ASV administrācija joprojām atturas nodot Ukrainai ATACMS raķetes, savukārt Vācijas lēmums par "Taurus" raķetēm nav zināms.
Rezņikovs arī komentēja izskanējušās baumas, ka Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs varētu būt personīgi uzraudzījis "Nord Stream" gāzes vada uzspridzināšanas operāciju. Iepriekš šādu informāciju izplatīju vācu žurnālisti, atsaucoties uz saviem avotiem. Taču Rezņikovs šo teoriju nosauca par "muļķībām". Viņš norādīja, ka pats personīgi nav iepazinies ar žurnālistu veiktās izmeklēšanas materiāliem, tomēr jebkurā gadījumā Zalužnijs nevar vadīt nekādas īpašas operācijas ārvalstīs, jo tas neesot viņa kompetencē.
Krievija pielāgojas sankcijām, saglabājot militārās piegādes ķēdes
Tikmēr amerikāņu laikraksts "Wall Street Journal" raksta, ka Krievija pielāgojas Rietumu sankcijām, saglabājot savas militārās piegādes ķēdes un vēršoties pie zema profila kuģniecības un loģistikas kompānijām, lai no Irānas ievestu kaujas bezpilota lidaparātus.
"Wall Street Journal", atsaucoties uz Ukrainas valdības ziņojumu, vēsta, ka pieci kuģi ar Krievijas karogu pēdējā gada laikā veikuši 73 reisus caur Kaspijas jūru uz Irānas ostām. Neviens no šiem kuģiem nebija iekļauts desmitiem komerciālo kuģu un kuģniecības kompāniju sankciju sarakstā, pret kurām tika noteikti ierobežojumi ieroču un citu militāro preču transportēšanai uz Krieviju.
Tāpat Maskava izmanto maz zināmas Turcijas, Grieķijas un Indijas kuģniecības kompānijas, lai turpinātu savu naftas eksportu.
Nav skaidrības par "Vagner" grupējumu Baltkrievijā
Savukārt Baltkrievijā joprojām nav zināms, kas notiek ar Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" kaujiniekiem un kādi ir to tālākie plāni. Tiek lēsts, ka Baltkrievijā joprojām ir vairāki tūkstoši "vāgneriešu", bet, saskaņā ar Ukrainas Valsts robežsardzes dienesta datiem, "Vagner" algotņu skaits Baltkrievijā pakāpeniski samazinās.
Putins izdevis pavēli algotņiem dot zvērestu, kas nozīmētu viņu pāreju Krievijas armijas sastāvā.
Tikmēr opozīcijas pārstāvis, Baltkrievijas Tautas antikrīzes pārvaldes vadītājs Pāvels Latuško medijiem izteicies, ka Baltkrievijas Iekšlietu ministrija jau mēnesi izsniedz "vāgneriešiem" jaunas Baltkrievijas pases. Opozicionārs uzskata, ka šī pasu izsniegšana var būt saistīta ar diversiju un teroraktu gatavošanu. Viņam gan neesot datu par to, cik šādu pasu jau izsniegts.
Latuško uzskata, ka Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko gribētu, lai "vāgnerieši" paliktu valstī, tomēr viņam nav pietiekami daudz naudas liela algotņu skaita uzturēšanai.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums. Šonedēļ Ukrainas spēki pilnībā atbrīvojuši stratēģiski nozīmīgo Robotini.
