Karavīru rekrutēšanas jautājums Ukrainā ir sevišķi jūtīgs. Dekrēts skar karavīrus, kuru dienestam bija jābeidzas pirms 2022. gada 24. februāra, bet tas tika pagarināts Krievijas iebrukuma dēļ.
Krievijas iebrukuma dienā 2022. gada 24. februārī Ukrainā tika noteikts karastāvoklis. Varas iestādes neizpauda, cik lielam karavīru skaitam dienesta laiks tāpēc tika pagarināts.
Zelenskis savā ikdienas uzrunā valstij sacīja, ka būs vajadzīgas "dažas nedēļas" šī procesa pabeigšanai, bet demobilizācija notiks "no aprīļa". Tai pakļautie pievienosies rezervistiem, bet arī varēs izvēlēties palikt armijā.
"Es zinu, ka daži no viņiem jau ir parakstījuši līgumu par dienestu bruņotajos spēkos," sacīja Zelenskis, neminot šādu karavīru skaitu.
Jautājums par karavīru rekrutēšanu, lai nomainītu karavīrus, kas ir noguruši divos kara gados, ir kļuvis par politiski un sociāli sarežģītu problēmu.
Par spīti nepieciešamībai atjaunināt karaspēku frontē, Kijivai ir grūti atrast brīvprātīgos.
Jautājums ir aktualizējies laikā, kad armijai trūkst munīcijas un tā ir pakļauta uzbrūkoša Krievijas karaspēka spiedienam frontē.
KONTEKSTS:
Ukrainas parlaments februāra sākumā atbalstījis mobilizācijas likumprojektu, kura mērķis ir iesaukt armijā vairāk karavīru. Likumprojekts ticis vērtēts pretrunīgi un izpelnījies kritiku sabiedrībā un politiķu vidū.
Militārpersonas jau mēnešiem ilgi lūgušas valdību iesaukt armijā vairāk karavīru, līdz pusmiljonam, un atbrīvot spēkus izsmēlušās armijas daļas. Kā iepriekš atzinis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, karavīru skaits Ukrainas armijā šobrīd ir aptuveni 880 tūkstoši.
Likumprojekts, ko valdība iesniedza decembrī, paredz pastiprināt sodus tiem, kas izvairās no iesaukšanas armijā, un samazināt karadienestā iesaucamo vecumu no 27 līdz 25 gadiem. Tas arī paredz samazināt obligāto karadienesta laiku no neierobežota līdz 36 mēnešiem.
