ĪSUMĀ:
- Polijas valdošā partija pirms vēlēšanām mēģina ierobežot opozīcijas ietekmi.
- Opozīcijas līderi, bijušo premjeru Donaldu Tusku attēlo kā "Krievijas ietekmes aģentu".
- Opozīcija apsūdz valdošo partiju par politisko konkurentu izspiegošanu un tiesu ietekmēšanu.
- Polijas sabiedriskais medijis simpatizējis valdošās varas pozīcijām.
- Analītiķi spriež, ka valdošajai partijai par spīti visiem skandāliem ir labas izredzes noturēties pie varas.
Asas nesaskaņas starp Polijas parlamentā un valdībā visvairāk pārstāvēto nacionālkonservatīvo partiju "Likums un taisnīgums" un tās oponentiem vērojamas jau kopš 2015. gada, kad PiS uzvarēja parlamenta vēlēšanās.
Opozīcijas partijas apsūdz valdošo partiju politiķu izspiegošanā un krāpšanā arī 2020. gada prezidenta vēlēšanās.
Cīņa ar Krievijas "ietekmes aģentiem"
Šī gada maijā Polijas parlaments ar PiS frakciju priekšgalā apstiprināja likumprojektu, kas paredz valsts komisijas izveidi Krievijas ietekmes gadījumu izmeklēšanai.
Šajā likumā ietverts, ka šī komisija deviņu cilvēku sastāvā būs tiesīga uz laiku līdz desmit gadiem aizliegt ieņemt ar līdzekļu sadali saistītos amatus valdībā jebkuram politiķim, kas tās ieskatā ir pakļauts Krievijas ietekmei. Paredzēts, ka komisijas vadītāju iecels Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.
Par spīti opozīcijas iebildumiem, ka šis likums tiek izmantots, lai ierobežotu valdošās partijas galvenā konkurenta, liberālās opozīcijas līdera un bijušā premjerministra Donalda Tuska, izredzes rudenī gaidāmajās parlamenta vēlēšanās, Polijas prezidents Andžejs Duda likumprojektu parakstīja.
Taču šis likums nav pirmais, kas izraisījis būtisku konfliktu starp valdošo partiju un tās opozīciju. Kopš tās nākšanas pie varas 2015. gadā PiS ir pieņēmusi virkni likumu, kas izpelnījušies plašu kritiku opozīcijas politiķu rindās un noveduši pie plašiem protestiem.
Izspiego opozīcijas pārstāvjus
Iespējams, visnopietnākās apsūdzības pret PiS tika vērstas 2022. gada janvārī, kad kiberdrošības uzņēmums "Citizen Lab" veica izmeklēšanu un atklāja, ka trīs opozīcijas pārstāvju mobilie telefoni tika uzlauzti ar Izraēlā izstrādātās spiegošanas programmatūras "Pegasus" palīdzību.
"Pegasus "ļauj pārņemt kontroli pār kādu konkrētu viedtālruni un nolasīt īsziņas, e-pastus un sarakstes, kā arī ierakstīt zvanus un kontrolēt video kameru un mikrofonu.
Viens no uzlauztajiem tālruņiem piederēja senatoram, opozīcijas partijas "Pilsoniskā platforma" pārstāvim Kšištofam Brejzam, kurš apgalvoja, ka viņa telefons tika uzlauzts 33 reizes.
Viņš norādīja, ka šie uzbrukumi notika laikā, kad viņš vadīja "Pilsoniskās platformas" vēlēšanu kampaņu 2019. gada Polijas parlamenta vēlēšanās.
Pārējie tālruņi piederēja Romanam Giertičam, Donalda Tuska advokātam, un Evai Vrošekai, prokuratorei, kas atļāva uzsākt izmeklēšanu saistībā ar liekiem tēriņiem 2020. gada Polijas prezidenta vēlēšanu laikā.
Izmeklēšana, ko veica viens no vadošajiem Polijas izdevumiem "Gazeta Wyborcza," liecināja, ka PiS vadītā valdība varētu būt nelikumīgi iztērējusi 5,4 miljonus eiro, lai valsts drošības dienestus aprīkotu ar "Pegasus" programmatūru.
PiS vadītājs Jaroslavs Kačiņskis atzina, ka valdība patiešām iegādājās "Pegasus," bet noliedza, ka tā izmantota opozīcijas politiķu izspiegošanas nolūkos. Pēc viņa stāstītā, programmatūra izmantota, lai apkarotu korupciju un noziegumus.
Sabiedriskais medijis atbalstījis valdošās partijas kandidātu
Plašu kritiku no opozīcijas pārstāvjiem PiS izpelnījās arī 2020. gada prezidenta vēlēšanu laikā, kad uz otro termiņu kandidēja PiS atbalstītais Andžejs Duda.
Kā liecina Eiropas Drošības un Sadarbības Organizācijas Demokrātisko Institūciju un Cilvēktiesību biroja sagatavotais ziņojums, sabiedriskais medijs TVP, kas plaši ziņoja par vēlēšanām, ziņas par PiS atbalstīto Dudu translēja daudz biežāk un pozitīvākā tonī.
Lielākās opozīcijas partijas "Pilsoniskā platforma" pārstāvis Jans Grabiecs arī apsūdzēja partiju noteikumu pārkāpšanā. Viņš uzskatīja, ka partija kampaņas laikā ir pārāk cieši iesaistījusi TVP un valsts administrācijas resursus.
Līdz ar šo paziņojumu "Pilsoniskā platforma" Polijas Augstākajā tiesā iesniedza pieteikumu anulēt noritējušās vēlēšanas un sarīkot jaunas.
Valdošo partiju apsūdz cenzūrā un tiesu sistēmas ietekmēšanā
Kopš 2015. gada partija bieži ir saņēmusi kritiku no opozīcijas pārstāvjiem un starptautiskām organizācijām par stratēģisko tiesas prāvu pret sabiedrības līdzdalību nelikumīgu izmantošanu, kas tiek lietoti, lai apklusinātu medijus, kas par partiju izsakās kritiski.
Liecību par šādām tendencēm sniedz izdevuma "Gazeta Wyborcza" gadījums – kopš 2015. gada tas ir saņēmis vismaz 55 apsūdzības nomelnošanā un personisko interešu aizskaršanā no PiS līdera Jaroslava Kačiņska, sabiedriskā medija TVP, un citām valdībai pietuvinātām organizācijām. Izdevuma un opozīcijas pārstāvji uzskata, ka šīs apsūdzības ir politiski motivētas.
PiS arī ir saņēmusi apsūdzības par korupciju tiesu sistēmas izveidošanā. Valdības kritiķi, tostarp starptautiskās domnīcas "Freedom House" pētnieks Kristians Deiviss ir norādījis, ka lielāko daļu Polijas Konstitucionālā tribunāla tiesnešu ir iecēlusi un virzījusi tieši PiS, un šo tiesnešu lojalitāte partijai esot spēlējusi lielu lomu iecelšanas procesā.
Demogrāfiskās tendences nenāk par labu PiS
"Opozīcijas partijas tāpat spēj izaicināt PiS uz varas pozīcijām. Visas aptaujas un reitingi uzrāda, ka vēlētāju atbalsts opozīcijas partijām pieaug, bet atbalsts PiS samazinās vai stagnē," intervijā LSM norāda Gregoržs Pjotrovskis, Gdaņskas universitātes profesors.
Viņš norāda, ka valdība nekad nav tieši centusies ietekmēt opozīciju, taču tai ir liela ietekme pār sabiedriskajiem medijiem, kas tai sniedz pārsvaru. Lielākā daļa sabiedrības gan tos uzskata par propagandas kanāliem.
Taču lielākā daļa opozīcijas vēlētāju ir jaunāka gadagājuma iedzīvotāji, kas izmanto citus informācijas avotus – lielākoties internetā.
Turklāt, pēc Pjotrovska stāstītā, nav garantijas, ka PiS uzvaras gadījumā tai izdosies izveidot valdību. "Aptaujas liecina, ka pat sadarbība ar labējo partiju "Konfederācija" negarantē PiS izdevību izveidot valdību," atzīmē profesors.
Savukārt Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks un Baltijas Aizsardzības koledžas lektors Luiss Verenga gan ietur skeptiskāku pozīciju.
Viņš norāda, ka ilgtermiņā PiS varētu nākties saskarties ar demogrāfiska rakstura izaicinājumiem, jo partijai nav izdevies tik veiksmīgi piesaistīt jaunākus vēlētājus no lielajām Polijas pilsētām.
Taču, viņa ieskatā, šis arī ir būtiskākais apdraudējums partijas izredzēm uz varu.
Mēģina ierobežot Tuska ietekmi
Pievēršoties nesen pieņemtajam "Krievijas aģentu" likumam, Pjotrovskis piekrīt kritiķiem un arī to redz kā mēģinājumu ierobežot Donalda Tuska izredzes gaidāmajās parlamenta vēlēšanās.
"Es domāju, ka PiS ar šī likuma palīdzību vēlējās arī izveidot kādu tematiku savai vēlēšanu kampaņai, jo pašlaik tāda centrāla solījuma nav. Ņemot vērā, ka sabiedrībā ir liels atbalsts Ukrainai, vēršanās pret cilvēkiem, kas it kā varētu būt pārāk draudzīgi ar Krievijas varasiestādēm, ir šķietami laba taktika," norāda profesors.
"Pašlaik šajā likumā ietvertās darbības rit uz priekšu daudz lēnāk, nekā paredzēts, kas liecina par to, ka tā jēga nekad nebija novērst kādus reālus draudus, bet gan palīdzēt nodrošināt PiS uzvaru vēlēšanās," spriež Pjotrovskis.
Šim viedoklim piekrīt arī Verenga. "Ir ļoti nepieciešams samazināt Krievijas ietekmi ar likumu palīdzību un stiprināt drošības dienestus. Taču PiS raksturīga iezīme ir ārkārtīga koncentrēšanās uz komunisma izskaušanu un visu problēmu novelšana uz komunistiem. Tas, protams, pats par sevi nav slikti, bet tas tiek izmantots kā priekškars opozīcijas ierobežošanai," secina pētnieks.
PiS joprojām labas izredzes uz uzvaru
Komentējot PiS izredzes rudenī gaidāmajās Polijas parlamenta vēlēšanās, Verenga norāda, ka skandāli ap "Krievijas aģentu" likumu un ap iepriekš minētājām darbībām vēl nebūt nenozīmē PiS zaudējumu nākamajās vēlēšanās.
"PiS vienmēr ir atguvusies no skandāliem – piemēram, 2018. gadā, kad notika "Melnās piektdienas" protesti. Nākamajā gadā, kad notika parlamenta vēlēšanas, tā tāpat saņēma visvairāk balsu," atzīmē pētnieks.
Verengas ieskatā pagaidām ir grūti paredzēt vēlēšanu iznākumu, jo līdz tām vēl ir vairāki mēneši, arī ģeopolitiskā situācija ap karu Ukrainā var mainīties. Taču izredzes, ka PiS var atgūties no skandāla ap nesen pieņemto likumu, tāpat ir partijai labvēlīgas.
