Vijnens norādīja, ka Nīderlandes sabiedrībai nevajadzētu uzskatīt, ka tās drošība nav apdraudēta tikai tāpēc, ka valsts atrodas 1500 kilometru attālumā no Krievijas. Viņš arīdzan brīdināja, ka Krievija kļūst spēcīgāka, tāpēc tās atturēšanai ir nepieciešama spēcīga armija.
"Ir tikai viena valoda, ko Krievija saprot, un tā ir spēcīgas armijas valoda," sacīja Vijnens.
Tāpat viņš uzsvēra, ka Nīderlandei ir svarīgi aktīvi risināt personāla trūkuma problēmu bruņotajos spēkos.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājas gaisā".
