Hidroelektrostacijas dambi jūnija sākumā uzspridzināja Krievijas iebrucēji, un tas radīja milzu plūdus un ekoloģisku katastrofu Dņepras lejteces reģionā.
Zelenskis intervijā medijiem uzsvēra, ka dambis noteikti jāatjauno. Ūdens ir vajadzīgs cilvēkiem, un bez tā reģionā nebūs dzīvības. Prezidents arī norādīja, ka valsts pati atradīs pusotru miljardu eiro vai citu summu, ja nebūs dāvanu.
Dambja atjaunošana esot nepieciešama, jo cilvēkiem vajadzīgs ūdens, bez kura tur nebūs dzīvības. Zelenskis skaidroja, ka tiek domāts par alternatīviem variantiem, kā šo ūdeni nodrošināt, taču tie nav ilgtspējīgi. Iepriekš Ukrainas iekšlietu ministrs un valsts uzņēmums "Ukrhidronergo" ziņoja, ka dambi neesot iespējams atjaunot, jo tas cietis pārāk smagi.
Intervijas laikā Zelenskis minēja arī to, ka ierosinās Ukrainas likumdevējiem pielīdzināt korupciju kara laika valsts nodevībai. Prezidents pauda izpratni, ka šāds lēmums sabiedrībā nevar būt pastāvīgs, taču kara laikā tam vajadzētu palīdzēt. Vienlaikus viņš atturējās no prognozēm, vai viņa priekšlikums tiks atbalstīts.
Prezidentam arī atkārtoti tika vaicāts par vēlēšanu rīkošanu kara laikā, uz ko Zelenskis atgādināja, ka Ukrainas likumi aizliedz rīkot vēlēšanas karastāvokļa laikā. Prezidenta vēlēšanām būtu jānotiek nākamā gada martā, bet parlamenta vēlēšanām – šī gada oktobrī.
Tajā pašā laikā viņš atzina, ka, ja valsts vēlas, tad tās ir iespējams rīkot, lai nodrošinātu demokrātiskos procesus arī kara laikā.
Viņš gan pauda viedokli, ka vēlēšanas apdraudētu iespējas panākt mieru valstī un sadalītu uzmanību. Tāpat vēlēšanu sarīkošanai būtu nepieciešams finansējums, ar kuru būtu jāpalīdz ārvalstīm. Miera laikā tie būtu 135 miljoni dolāru, bet nav zināms, cik liela būtu summa šobrīd. Tāpat būtu jāpanāk, ka vēlēšanu procesu vispār var nodrošināt.
Ja vēlēšanas notiktu, prezidents arī vēlētos, lai tajās var piedalīties visi iedzīvotāji, arī militārpersonas, kas šobrīd neesot iespējams.
Žurnāliste jautāja prezidentam, vai valsts vēlas atgūt sev tos uzņēmumus, kas savulaik nonāca oligarhu rokās. Uz to Zelenskis atbildēja, ka tur, kur likums to atļauj, šie īpašumi ir jāatdod, īpaši apstākļos, kad Ukrainai ir svarīgi nodrošināt ziemā enerģētisko drošību. Viņaprāt, "dažiem energoobjektiem ir jāatgriežas valsts kontrolē, lai nebūtu zināmu risku". Tā esot absolūta kara laika nepieciešamība.
Zelenskis piebilda, ka uz uzņēmumu pāriešanu valsts kontrolē būtu jāskatās arī citās nozarēs, ne tikai enerģētikas sektorā.
Ukrainas prezidents intervijā arī norādīja, ka Ukraina ir gatava ilgam karam. Kā piemēru viņš minēja Izraēlu. Viņaprāt, karot ilgi ir iespējams, ja netiek zaudēts daudz cilvēku.
Zelenskis norādīja, ka brīdī, kad Ukrainas armija sasniegs Krimas administratīvo robežu, būtu iespējams panākt Krimas demilitarizāciju un panākt to politiski. Iepriekš Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Kirilo Budanovs pauda viedokli, ka Ukraina atbrīvos Krimu "kombinētā veidā", viņaprāt, tas nav izdarāms bez militārām darbībām.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
