Pleskavas lidlaukā esošajām transporta lidmašīnām "Il-76" pagājušā gada 29. augustā uzbruka Ukrainas bezpilota lidaparāti, kā rezultātā tika iznīcinātas četras lidmašīnas un bojātas vairākas citas.
Tā kā Ukrainas lidrobotu uzbrukumi Krievijas mērķiem ir pastiprinājušies, Krievijas gaisa spēki ir nolēmuši pārvietot transporta lidmašīnas no Pleskavas uz drošāku vietu – uz Sibīriju, ziņoja "Louna-Eesti Postimees".
Sibīrijas Hantu-Mansu autonomajā apvidū – Jugrā – pirms nedēļas Ņižņevartovskas pilsētas "Telegram" kanālā tika paziņots, ka transportlidmašīnas no Pleskavas tiks pārceltas uz Ņižņevartovsku.
Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvji un vietējais gubernators detalizēti apsprieda lidmašīnu un gaisa spēku personāla pārvietošanu, tai skaitā militārpersonu ģimeņu dzīves apstākļus jaunajā vietā.
Ņižņevartovska atrodas 2700 kilometru attālumā no Pleskavas. Sākotnējā informācija liecina, ka no Pleskavas uz Hantu-Mansu reģionu pastāvīgai dislocēšanai tiks pārceltas aptuveni desmit militārās transporta lidmašīnas Il-76. Apspriesta arī iespēja aprīkot vietējo lidostu ar pretgaisa aizsardzības sistēmām.
Kopā ar lidmašīnām tiks pārcelts arī militārais personāls un viņu ģimenes locekļi – kopumā līdz 1500 personu. Vietējām iestādēm būs jāatrod karavīru ģimenēm mājokļi jaunajā vietā un jānodrošina citi nepieciešamie pakalpojumi.
Ņižņevartovskas lidlauks esot gatavs apkalpot lielas transporta lidmašīnas, un tur drošību esot vieglāk garantēt nekā Pleskavā.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
