Laikraksts: Stratēģija ofensīvas atvairīšanai

Laikraksts vēstīja, ka stratēģija arī paredzēs ilgtermiņa mērķu sasniegšanu – Ukrainas bruņoto spēku un ekonomikas stiprināšanu.  

"Washington Post" norādīja, ka jaunā stratēģija krasi atšķiras no pērnajā gadā piekoptās, kad ASV un citas rietumvalstis steidzās apmācīt Ukrainas karavīrus un nosūtīt modernu aprīkojumu Kijivai cerībā, ka tas varētu palīdzēt ātri atspiest Krievijas karaspēku no okupētajām teritorijām Ukrainas dienvidos un austrumos.

Laikraksts atzīmēja, ka pagājušajā gadā izvēlētā stratēģija nedeva vēlamu rezultātu, galvenokārt stipri nocietināto Krievijas pozīciju un mīnu lauku dēļ.

Savukārt kāda vārdā nenosaukta augsta ranga ASV amatpersona sacīja laikrakstam, ka "ir pilnīgi skaidrs, ka Ukrainai būs grūti īstenot tādu pašu ofensīvu gar frontes līniju, kādu tā mēģināja veikt pagājušajā gadā".

Saskaņā ar laikraksta avota teikto, stratēģija, ko izstrādā Džo Baidena administrācija, koncentrējas uz Ukrainas pašreizējo pozīciju saglabāšanu, lai tā varētu "virzīties citā trajektorijā un kļūtu daudz spēcīgāka līdz 2024. gada beigām".

ASV plāni ir daļa no gandrīz 30 valstu centieniem sniegt ilgtermiņa drošības un ekonomisko atbalstu Ukrainai.

Laikraksts norādīja, ka ASV un Francija izstrādā drošības un sadarbības līgumus ar Ukrainu nākamajam desmit gadu periodam. Iepriekš līdzīga rakstura dokumentu ar Ukrainu parakstīja Lielbritānija.

Tomēr šīs stratēģijas panākumi gandrīz pilnībā ir atkarīgi no ASV, kas ir lielākā finanšu līdzekļu un militārā aprīkojuma donore, kā arī starptautiskās palīdzības koordinatore.

Baidena administrācija cer šopavasar nākt klajā ar savu saistību dokumentu ar nosacījumu, ka ASV Kongress apstiprinās Baltā nama pieprasījumu piešķirt Ukrainai papildu finansējumu 61 miljarda dolāru apmērā.

Saskaņā ar ASV amatpersonu teikto dokuments garantēs atbalstu īslaicīgu militāru operāciju īstenošanai, kā arī tādu nākotnes Ukrainas bruņoto spēku attīstību, kas spēs atturēt Krievijas agresiju. Tas ietvers konkrētas saistības un programmas, kas palīdzēs aizsargāt, atjaunot un paplašināt Ukrainas industriālo un eksporta bāzi, kā arī veicinās politiskās reformas, kas nepieciešamas pilnīgai Ukrainas integrācijai Rietumu institūcijās.

Ukrainā apspriež mobilizāciju

Tikmēr Ukrainas militārajās aprindās aktīvi apspriež dažādus mobilizācijas pastiprināšanas pasākumus.

Ukrainas bruņoto spēku pārstāvis pulkvežleitnants Mihailo Nikolovs paudis viedokli, ka Ukrainai nepieciešama totāla 18 gadu vecumu sasniegušo vīriešu un sieviešu mobilizācija, kā arī ieslodzīto iesaistīšana karadarbībā.

"Nav runa par visaptverošu ieslodzīto mobilizāciju. Mēs runājam par to ieslodzījumā esošu cilvēku daļu, kas dod brīvprātīgu piekrišanu, kas vēlas to darīt – cīnīties. Un dažiem no viņiem ir kaujas pieredze. Mēs nedrīkstam par to aizmirst," sacīja Nikolovs.

Tāpat Nikolovs uzsvēra, ka tos Ukrainas pilsoņus, kuri mēģināja izvairīties no iesaukšanas karadienestā, varētu piesaistīt darbam Ukrainas militāri rūpnieciskā kompleksa uzņēmumos, kā arī aizsardzības nocietinājumu būvēšanai.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīgā un spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr gan ASV, gan Eiropas Savienības palīdzība "karājas gaisā".