Krievija Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) valstu pārstāvjiem izsniegusi dokumenta kopijas, kurā izklāstītas valsts pretenzijas un vīzija dalībai ANO Cilvēktiesību padomē, vēstīja britu raidsabiedrība BBC.
Dokumentā, ar kuru iepazinās medijs, Krievija solīja rast "adekvātus risinājumus cilvēktiesību jautājumiem" un centīšoties nepieļaut, ka padome kļūst par "instrumentu, kas kalpo vienas valstu grupas politiskajai gribai", ar to domājot Rietumus.
Diplomāti sacīja, ka Krievija cer atgūt zināmu starptautisko uzticību pēc tam, kad tika apsūdzēta cilvēktiesību pārkāpumos Ukrainā un savā valstī.
Jaunākie pierādījumi par šiem pārkāpumiem pirmdien tika iesniegti Cilvēktiesību padomei, tās izmeklēšanas komisijas ziņojumā par Ukrainu. Komisijas priekšsēdētājs Ēriks Mozē sacīja, ka tai ir pierādījumi par Krievijas paveiktajiem kara noziegumiem, tostarp spīdzināšanu, izvarošanu un uzbrukumiem civiliedzīvotājiem.
Atsevišķā ziņojumā, ko pirms divām nedēļām sagatavoja ANO īpašā referente Krievijas jautājumos Mariana Kacarova, bija teikts, ka arī Krievijā cilvēktiesību situācija ir krietni pasliktinājusies un Krievijas izvērstā kara Ukrainā kritiķi ir pakļauti patvaļīgai arestēšanai un spīdzināšanai.
ANO Cilvēktiesību padome atrodas Ženēvā, un tajā ir 47 locekļi, no kuriem katru ievēl uz trim gadiem.
Nākamās vēlēšanas notiks 10. oktobrī. Kopā ar Krieviju par divām vietām padomē sacentīsies Albānija un Bulgārija.
Balsojumā piedalīsies visas 193 ANO Ģenerālās asamblejas locekles Ņujorkā. Tur esošie diplomāti sacīja, ka Krievija veic agresīvu kampaņu, mazajām valstīm piedāvājot graudus un ieročus apmaiņā pret to balsīm. Tāpēc Krievijas atgriešanās padomē ir pilnībā iespējama.
KONTEKSTS:
Krievija no ANO Cilvēktiesību padomes tika izslēgta 2022. gada aprīlī, 93 ANO Ģenerālās asamblejas locekļiem balsojot par, 24 – pret un 58 atturoties. Dokumentā, kurā Krievija pauda savu nostāju par notikušo, tā vainoja Amerikas Savienotās Valstis un to sabiedrotos par dalības zaudēšanu padomē.
