ANO nobalso par Krievijas darbības apturēšanu Cilvēktiesību padomē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālā asambleja ceturtdien nobalsoja par Krievijas dalības apturēšanu Cilvēktiesību padomē. Par šo lēmumu balsoja 93 valstis, 24 bija pret, bet 58 atturējās.

ANO balsojums bija par Krievijas darbības apturēšanu Cilvēktiesību padomē, nevis tās izslēgšanu, taču neilgi pēc balsojuma Maskava paziņoja, ka pati nolēmusi priekšlaikus izbeigt savu darbību šajā padomē.

ANO lēmums tika pamatots ar Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā, kur Krievija tiek apsūdzēta civiliedzīvotāju nogalināšanā un kara noziegumu īstenošanā.

Pēdējo dienu laikā visā pasaulē izskanējis sašutums par Krievijas karaspēka sarīkoto slaktiņu okupētajā Ukrainas pilsētā Bučā.

Pret Krievijas darbības apturēšanu Cilvēktiesību padomē nobalsoja tādas valstis kā Ķīna, Baltkrievija, Sīrija, Ziemeļkoreja, Kazahstāna un Kuba. Savukārt šo soli atbalstīja Serbija un Ungārija, kas pēdējā laikā nereti kritizētas par vilcināšanos nosodīt Krievijas agresiju pret Ukrainu.

Rezolūciju par Krievijas izslēgšanu no ANO Cilvēktiesību padomes ierosināja virkne rietumvalstu, tai skaitā ASV, Latvija un Ukraina.

ASV vēstniece ANO Linda Tomasa-Grinfīlda uzsvēra, ka nedrīkst pieļaut tādas valsts dalību padomē, kas pārkāpj visus svarīgākos organizācijas principus.

Cilvēktiesību padome tika izveidota 2006. gadā, un tajā patlaban darbojas 47 valstis, ko izraugās Ģenerālā asambleja.

2011. gadā vienas valsts dalība ANO Cilvēktiesību padomē jau tika apturēta, toreiz tā bija Lībija.

Krievijas darbības apturēšana šajā padomē tiek vērtēta kā simbolisks solis, kas apliecina ANO dalībvalstu vairākuma nosodījumu Krievijas iebrukumam Ukrainā.

ANO Ģenerālā asambleja kopš karadarbības sākuma pieņēmusi jau divas rezolūcijas, kas nosodīja Krievijas sākto karu; par tām nobalsoja attiecīgi 141 un 140 no 193 ANO dalībvalstīm.

Maskava šādu ANO soli novērtējusi kā "nedraudzīgu" rīcību, kas nepalikšot bez sekām. Neilgi pēc tam Krievija paziņoja, ka pati nolēmusi priekšlaikus izbeigt savu darbību Cilvēktiesību padomē.

ANO pieņemto rezolūciju Krievija raksturo kā "politiski motivētu soli, kura mērķis ir sodīt suverēnu ANO dalībvalsti, kas īsteno neatkarīgu iekšpolitiku un ārpolitiku".

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paudis pateicību valstīm, kas balsoja par Krievijas darbības apturēšanu Cilvēktiesību padomē, jo "kara noziedzniekiem nav vietas ANO struktūrās, kuru mērķis ir aizstāvēt cilvēktiesības".

Kopš kara sākuma arvien biežāk izskan arī aicinājumi atņemt Krievijai ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles statusu, ko tā saņēma mantojumā no PSRS kā vienas no Otrā pasaules kara uzvarētājvalstīm.

Krievija pašlaik ir ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle ar veto tiesībām tāpat kā  ASV, Ķīna, Lielbritānija un Francija.

Lietuvas Seima spīkere Viktorija Čmilīte-Nilsena paziņojusi, ka Krievija, kas ANO Drošības padomē izmanto veto tiesības svarīgu lēmumu bloķēšanai, pielīdzināma ļaundabīgajam audzējam un būtu jāizslēdz no organizācijas. Pārtraukt Krievijas dalību Drošības padomē aicina arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un citi ietekmīgi politiķi.

Zelenskis uzskata, ka ANO Drošības padomei ir divi reāli scenāriji: vai nu izslēgt Krieviju, vai arī lemt par šīs struktūras pašlikvidāciju, jo līdz ar Krievijas destruktīvo rīcību no tās tāpat nav nekādas jēgas.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau vairāk nekā četri miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti