Dienas ziņas

Lauksaimnieki gatavojas ražas novākšanai

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienvideiropu aizvien plosa savvaļas ugunsgrēki

Vidusjūras reģionā savvaļas ugunsgrēkos gājuši bojā vairāk nekā 40 cilvēki

Savvaļas ugunsgrēkos, kas turpina plosīties vairākās Vidusjūras piekrastēs esošajās valstīs, gājuši bojā vairāk nekā 40 cilvēki. Ugunsgrēkiem apdraudot ciematus un kūrortus, tūkstošiem cilvēku evakuēti. Vairāki cilvēki zaudējuši dzīvību arī karstumam sekojošo negaisu dēļ.

ĪSUMĀ:

  • Grieķijā gaisa temperatūra tuvojas +46 grādiem.
  • Ugunsdzēsēji daudzviet cīnās ar mežu ugunsgrēkiem.
  • Alžīrijā ugunsgrēkos gājuši bojā vairāk nekā 30 cilvēki.
  • Sicīlijā ugunsgrēki pietuvojušies Palermo pilsētai.
  • Zinātnieki brīdina par iespējamo Atlantijas okeāna straumju izsīkšanu šī gadsimta laikā.
  • Tas negatīvi ietekmētu arī Eiropas klimatu.

Ar savvaļas ugunsgrēkiem šobrīd joprojām cīnās vairākas Vidusjūras krastos esošās valstis, un šo cīņu apgrūtina spēcīgs vējš. Grieķijā Civilās aizsardzības ministrija trešdien brīdināja par "ārkārtējām ugunsgrēka briesmām" sešos no 13 valsts reģioniem.

Vidusjūras reģionā savvaļas ugunsgrēkos gājuši bojā vairāk nekā 40 cilvēki
00:00 / 04:10
Lejuplādēt

Ugunsdzēsēju lidmašīnas ir novecojušas

Pēdējo 12 dienu laikā ugunsdzēsējiem Grieķijā nācies cīnīties ar vairāk nekā 500 savvaļas ugunsgrēkiem. Grieķijā trešdien gaidāma īpaši augsta temperatūra, termometra stabiņam sasniedzot +46 grādu atzīmi. Ar ugunsgrēkiem cīnās arī vietējie iedzīvotāji, tostarp Rodas salā.

"Mēs cenšamies nodzēst uguni ar rokām, ar ūdeni, ar ekskavatoriem, ar visu, kas mums ir pieejams," stāsta kāds salas iedzīvotājs.

Dzēšanas darbos iesaistīti ne tikai lieli spēki uz zemes, bet arī vairākas lidmašīnas un helikopteri. Diemžēl otrdien dzēšanas darbu laikā Evijas salā katastrofu cietusi ugunsdzēsēju lidmašīna un abi Grieķijas gaisa spēku piloti gājuši bojā. 

Sociālajos tīklos publicētajā video redzams, kā lidmašīna zemā lidojumā izlej ūdeni vietā, kur plosās lielas liesmas un uzreiz pēc tam ar vienu no spārniem aizķer krūmāju. Pēc dažām sekundēm lidmašīna nogāzās blakus esošajā aizā.

Dažas dienas iepriekš premjerministrs Kirjaks Micotakis atzina, ka dzēšanas darbos izmantotās lidmašīnas ir novecojušas, grūti vadāmas un var avarēt. Viņš apsolījis līdz 2026. gadam civilas aizsardzības dienestus apgādāt ar jaunām lidmašīnām.

Sicīlijā ugunsgrēki pietuvojušies Palermo

Ugunsgrēku dēļ no mājām un kūrortiem dienvidos evakuēti vairāk nekā 20 000 cilvēku. Cilvēki evakuēti no vairākām tūristu iecienītām salām – Korfu, Rodas un Evijas salas.

Krētā, kas ir vēl viens nozīmīgs brīvdienu galamērķis, ir paaugstināta trauksme. Notiek gatavošanās vēl vairākiem evakuācijas avioreisiem no Rodas. Daļa evakuēto joprojām mitinās pagaidu patvertnēs, kas iekārtotas skolās un sporta zālēs.

Bojā gājis vismaz viens cilvēks, arī neskaitāms daudzums briežu, bruņurupuču, kā arī citu savvaļas dzīvnieku un mājdzīvnieku.

Ugunsgrēki plosās arī Itālijā. Sicīlijā tie pietuvojušies Palermo pilsētai, tādēļ uz laiku nācies slēgt Palermo lidostu. Ugunsgrēkos bojā gājuši vismaz trīs cilvēki.

Sicīlijas reģionālais prezidents Renato Šifani sacījis, ka plāno lūgt valdību izsludināt salā ārkārtas stāvokli.

Ugunsgrēki plosās Sicīlijā un arī citviet Itālijas kontinentālajā daļā. Arī Itālijā evakuēti vairāki tūkstoši iedzīvotāju. Lielajai svelmei Itālijā sekojuši vairāki negaisi, kas Itālijas ziemeļos prasījuši divu cilvēku dzīvības.

Tikmēr Itālijas ziemeļus ir pārņēmušas spēcīgas lietusgāzes, vietām nesot krusu vistu olu lielumā un spēcīgu vēju līdz 30 metriem sekundē. Bojā gājuši vairāki cilvēki, galvenokārt zem lūztošiem kokiem.

Vētra Milānā norāva jumtus un izrāva ar saknēm simtiem koku, bloķējot ceļus, sadauzot stāvošas automašīnas un traucējot pazemes transportu. Transporta iestādes ziņoja par nopietniem bojājumiem Milānas elektrotīklam un ūdensapgāde vēsturiskajā centrā uz laiku tika pārtraukta.

Civilās aizsardzības ministrs Nello Musumeci sociālajā tīklā "Facebook" rakstīja: "Mēs Itālijā piedzīvojam vienu no sarežģītākajām dienām pēdējo desmitgažu laikā. Klimata satricinājumi, kas skāruši mūsu valsti, prasa no mums visiem attieksmes maiņu."

Ugunsgrēki plosās arī Horvātijā un Portugālē

Horvātijā lieli ugunsgrēki ir izcēlušies netālu no tūristu populārās pilsētas Dubrovnikiem. Tur deg plašas savvaļas teritorijas ap pilsētu. Dzēšanas darbus ārkārtīgi apgrūtina spēcīgais vējš. Ugunsdzēsējiem bieži nākas pārtraukt glābšanas darbus, jo uguns karstumā sprāgst neskaitāmas kājnieku mīnas un sprāgstvielas, kas plašā teritorijā palikušas no Balkānu kariem.

Grieķijai, Horvātijai un Itālijai smagā cīņā ar savvaļas ugunsgrēkiem pievienojusies arī Portugāle. Spēcīgā vēja dēļ liesmas milzu ātrumā izplatās nacionālajā parkā netālu no galvaspilsētas Lisabonas.

Ugunsgrēki izcēlušies arī Vidusjūras otrā krastā, Alžīrijā un Tunisijā. Līdz šim lielākais ugunsgrēkos bojāgājušo skaits ir tieši Alžīrijā, kur bojā gājuši 34 cilvēki, no kuriem desmit bija karavīri, kurus evakuācijas laikā ieskāva liesmas.

Alžīrijas zemnieks ar bērnu pie izdegušā apvidus
Alžīrijas zemnieks ar bērnu pie izdegušā apvidus

Lai gan 80% ugunsgrēku esot likvidēti, turpinās ugunsgrēku dzēšanas darbi, kuros iesaistīti aptuveni 8000 cilvēku, simtiem ugunsdzēsēju mašīnu un dažas lidmašīnas. Tunisijā no kāda piekrastes ciemata nācies evakuēt aptuveni 300 cilvēkus.

Visās stihiju skartajās valstīs varasiestādes vērš tūristu uzmanību, ka situācijas var būt bīstamas un jārēķinās ar lidojumu kavēšanos vai atcelšanu, viesnīcu rezervāciju atcelšanu, kā arī pat iespējamu evakuāciju.

Bažas par Atlantijas okeāna straumes apstāšanos

Klimata zinātnieku komanda – "World Weather Attribution" grupa – norādījusi, ka šomēnes pieredzēto intensīvo karstuma vilni Dienvideiropā, Ziemeļamerikā un Ķīnā būtu praktiski neiespējami piedzīvot bez cilvēka izraisītām klimata pārmaiņām.

Savukārt divi zinātnieki no Kopenhāgenas Universitātes publicējuši pētījumu, kurā norāda, ka klimata pārmaiņu ietekmē varētu apstāties Atlantijas okeāna straumju sistēma (AMOC). Daļa no šīs sistēmas ir Golfa straume, kas palīdz regulēt klimatu Eiropā. Pateicoties Golfa straumei, Eiropas ziemeļos ir siltāks klimats, nekā tam vajadzētu būt šajos platuma grādos.

AMOC straumes nes silto okeāna ūdeni uz ziemeļiem, kur tas atdziest. Taču līdz ar Grenlandes ledāju kušanu okeānā ieplūst arvien vairāk saldūdens, kas izjauc straumju sistēmas.

Sekas būtu katastrofālas

Kā liecina žurnālā "Nature Communications" publicētais pētījums, AMOC straumju sistēmas sabrukums varētu iestāties laika posmā no 2025. līdz 2095. gadam, kā vidējo prognozējamo termiņu zinātnieki min 2050. gadu.

Zinātnieki brīdina, ka AMOC straumju apstāšanās varētu izraisīt katastrofālas sekas. Piemēram, Eiropā pastiprinātos viesuļvētras un ziemeļu reģionā klimats kļūtu vēsāks.

Ziņa par iespējamo straumes apstāšanos ieguvusi plašu popularitāti, ņemot vērā diskusijas par klimata pārmaiņām, kas kļuvušas plašākas pasaulē piedzīvoto karstuma viļņu dēļ. Citi zinātnieki gan mudināja būt piesardzīgiem, interpretējot šos atklājumus.

Zinātnieku domas par to, vai un kad straumes apsīkums varētu notikt, dalās. Vienprātība gan ir par to, ka sekas būtu katastrofālas. Arī konkrētā pētījuma autori paši atzinuši, ka izdarījuši pieņēmumus par iespējamo situācijas attīstību nākotnē.

KONTEKSTS:

Pēdējo nedēļu laikā pārspēti vairāki karstuma rekordi, tostarp globālā vidējā temperatūra un jūras virsmas temperatūra, īpaši Atlantijas okeāna ziemeļdaļā. Eksperti brīdina, ka tuvāko nedēļu un mēnešu laikā tiks pārspēti vēl vairāki rekordi. 

Svelmes dēļ Grieķijā plosās savvaļas ugunsgrēki, un nedēļas nogalē vairāk nekā 22 000 cilvēku tika evakuēti uz drošāku apmešanās vietu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti