Vairāki vārdā nenosaukti diplomāti sarunā ar "Bloomberg" pauduši uzskatu, ka, ja Krievija uzvarēs karā pret Ukrainu, tad Rietumeiropai tas netiks piedots un tā zaudēs uzticību, kas savukārt apdraudētu Eiropas integrācijas projektu. 

Kā norādīja "Bloomberg", viens no iemesliem šādai Austrumeiropas reģiona dalībvalstu nostājai ir Francijas pozīcija attiecībā uz šāviņu piegādātāja meklējumiem ārpus bloka. Parīze uzstājusi, ka šāviņu iegādei paredzētais finansējums būtu jāvirza ES militārās rūpniecības jaudas kāpināšanai.

Otrs iemesls ir Kipras un Grieķijas iebildumi pret šāviņu iegādi no Turcijas. "Austrumeiropas valstīm tas liecina, ka Rietumi nesaprot situācijas steidzamību," aģentūrai sacīja kāds ES diplomāts.

Tāpat galvaspilsētas uz austrumiem no Berlīnes ir nokaitinājusi Vācijas valdības nespēja pieņemt lēmumu par spārnoto raķešu "Taurus" piegādi Ukrainai.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.