Odesa piedzīvojusi Krievijas masveida kombinētu uzbrukumu ar raķetēm un droniem

Ukrainas dienvidu ostas pilsēta Odesa naktī uz pirmdienu piedzīvoja Krievijas masveida kombinētu uzbrukumu, kurā tikuši izmantoti bezpilota lidaparāti un raķetes. Pilsēta tika apšaudīta ar raķetēm, un tika iznīcinātas graudu noliktavas, ziņoja Ukrainas bruņotie spēki.

Saskaņā ar Ukrainas Dienvidu aizsardzības spēku sniegto informāciju, ienaidnieks naktī uz Odesas apgabalu raidījis 19 trieciendronus "Shahed", kā arī 12 raķetes "Kalibr" un divas raķetes "Oniks". Ukrainas pretgaisa aizsardzība spējusi notriekt visus 19 dronus "Shahed", kā arī 11 raķetes "Kalibr". 

Tomēr nenotriektās raķetes trāpījušas ostas infrastruktūrai. Būtiski postījumi nodarīti jūras pasažieru stacijai, savukārt tai līdzās esošajā viesnīcā, kas jau vairākus gadus netiek izmantota, izcēlies ugunsgrēks. Raķetes "Oniks" iznīcinājušas labības noliktavas. Triecienos cietis arī Hersonas apgabals. 

Apšaudot valsts dienvidu daļu, Krievija acīmredzot mēģina pārbaudīt pregaisa aizsardzības blīvumu, tā vērtēja Ukrainas dienvidu militārās pavēlniecības preses pārstāve Natālija Humeņuka:

"Viņi saprot, ka ostas infrastruktūra ir mūsu reģiona prioritāte un ka tā tiek aizsargāta. Tieši tāpēc notikušais uzbrukums bija gan masveida, gan ar kombinētiem līdzekļiem," viņa sacīja.

Tikmēr Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņo, ka nakts uzbrukums Odesai bijis nožēlojams atriebības mēģinājums.  Ministrija apgalvo, ka Kremlis šādi reaģējis uz piektdien notikušo Ukrainas uzbrukumu Krievijas Melnās jūras flotes štābam Sevastopolē.

Kā ziņo Ukrainas armijas speciālo operāciju spēki, raķešu triecienā flotes štābam nogalināti 34 iebrucēju virsnieki, to vidū arī Melnās jūras karaflotes komandieris admirālis Viktors Sokolovs.

Aizvadītajā diennaktī uzbrukumus piedzīvojusi kā Ukraina, tā arī Krievija. Par kārtējiem sprādzieniem Krimas pussalā naktī vēstīja prokrieviskie avoti lietotnē "Telegram". Vairākās vietās Krimā esot manīti droni. Pēdējā laikā Krimā gājis karsti. Vēl piektdien Melnās jūras flotes štābu Sevastopolē skāra raķešu uzbrukums, kurā tika nogalināti vismaz deviņi cilvēki, bet ievainoti 16. 

Pirms tam uzbrukumam tika pakļauts Melnās jūras flotes rezerves komandpunkts, un vērienīgs uzbrukums iepriekš tika veikts arī Krievijas militārajam lidlaukam. 

"Izskatās, ka psiholoģiski krievi joprojām dzīvo pieņēmumā, ka frontē ir bīstami, bet, ja tu nedzīvo frontē, tad tu esi vietā, kur ienaidnieks tevi neaizsniegs. Bet redz, izskatās, ka tomēr aizsniegt var. 

Sagatavošanās triecieniem notiek diezgan ilgi, jo tas, kas pēc mediju ziņotā varbūt izskatās pēc atsevišķiem haotiskiem triecieniem, patiesībā ir labi izplānota operācija, kas notiek vairākos etapos ar mērķi sagraut Krimas pussalas aizsardzību," vērtēja militārais eksperts Jevhēnijs Dikijs.

Tāpat Ukrainas droni uzbrukuši Kurskas apgabalam Krievijā, kur bojātas vairākas mājas, tostarp kāda administratīvā ēka. Vēl divi ukraiņu bezpilota lidaparāti tika iznīcināti Belgorodas apgabalā netālu no Krievijas un Ukrainas robežas.

Nedēļas nogalē ASV mediji vēstīja, ka ASV prezidents Džo Baidens beidzot tomēr gatavojas nodot Ukrainai tāla darbības rādiusa raķetes ATACMS. 

Bijušais ASV spēku komandieris Eiropā, ģenerālis Bens Hodžess izteicās, ka Baltais nams varētu būt lēmis nodot Ukrainai ATACMS raķešu modifikāciju, kurai ir ierobežojumi. 

Tādā gadījumā tas, viņaprāt, būs praktiski "bezjēdzīgi", ja pieņem, ka šīs raķetes Ukraina vēlētos izmantot uzbrukumiem tāliem un lieliem mērķiem īslaicīgi okupētajā Krimā. Proti, pēc viņa domām, lai uzbruktu dažiem mērķiem, raķetes būtu noderīgas, bet tās nav tik efektīvas lielu Krievijas objektu iznīcināšanai Krimā. 

Vienlaikus ģenerālis pauda pārliecību, ka Vašingtonas pozitīvais lēmums par ATACMS nodošanu Ukrainai varētu mudināt Vāciju spert līdzīgus soļus, proti, Bundestāgs joprojām kavējas ar "Taurus" raķešu nodošanu Ukrainai. Jāatgādina, ka Lielbritānija un Francija jau ir atbalstījušas Ukrainas bruņotos spēkus, nododot tāla darbības rādiusa raķetes "Storm Shadow" un SCALP.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti