Informācija par trešdien Belgorodā nokritušo kara lidmašīnu IL-76 ir tik skopa, ka šobrīd jebkādus secinājumus par to izdarīt ir grūti.

Droši zināms, ka vakar šāda lidmašīna ir nogāzusies Belgoradas apgabalā. Taču nav informācijas par to, vai tā ir notriekta un kas to izdarījis. Ne Ukrainas valdības amatpersonas, ne Ukrainas augstākā militārā vadība nav sniegusi skaidru atbildi, vai to paveikusi Ukraina.

Tā vietā amatpersonas šajās dienās sniegušas plašus skaidrojumus, ka dara un darīs visu iespējamo, lai Ukrainu, tajā skaitā Belgorodai blakus esošo Harkivas apgabalu, pasargātu no ienaidnieka uzbrukumiem.

Savukārt Krievija jau īsi pēc lidmašīnas nogāšanās ziņoja, ka ukraiņi paši notriekuši lidmašīnu, kurā uz apmaiņu vesti 65 karagūstekņi.

Parādījušies arī it kā bojāgājušo saraksti, un ukraiņu puse jau ir izpētījusi, ka vismaz viens cilvēks šajā sarakstā ir jau iepriekš iemainīts Ukrainai.

Jautājumu ir daudz. Un tā ir Krievijas versija, kurai šobrīd nav nekāda cita apstiprinājuma, jo arī video, kas tika demonstrēti pēc lidmašīnas nogāšanās, nav redzami desmitiem cilvēku līķi.

Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde apstiprināja, ka trešdien bija paredzēta gūstekņu apmaiņa, kas nenotika, taču uzsvēra – viņiem nav informācijas, ka karagūstekņi patiešām varētu būt bijuši šajā lidmašīnā.

Saistībā ar notikušo Ukrainā šobrīd sākta plaša izmeklēšana un prezidents Volodimirs Zelenskis arī paudis, ka Ukraina uzstās uz notikušā starptautisku izmeklēšanu. 

"Ir acīmredzami, ka krievi spēlējas ar ukraiņu karagūstekņu dzīvībām, ar viņu tuvinieku jūtām un mūsu sabiedrības emocijām. Nepieciešams noskaidrot visus faktus. Tiktāl, cik tas ir iespējams, rēķinoties ar to, ka lidmašīna avarēja Krievijas teritorijā – ārpus mūsu kontroles. Fakti – tas ir galvenais vārds šobrīd!" sacīja Zelenskis.

Atbilstoši ukraiņu amatpersonu sniegtajām ziņām, šobrīd Krievijas gūstā varētu atrasties ap 8000 cilvēku, no kuriem vairāk nekā 1600 ir civiliedzīvotāji.

Savukārt vēl desmitiem tūkstoši cilvēku skaitās pazuduši. Ukrainā ir ļoti daudz cilvēku, kas gaida jebkādas ziņas par savu tuvinieku likteni, un, ļoti iespējams, daudzi šobrīd ar lielu satraukumu seko līdzi notiekošajam.

Kā apkopojis ASV bāzētais Starptautiskais kara izpētes institūts, Krievija informācijas telpā cenšas izmantot  IL-76 notriekšanu, lai sētu iekšēju neapmierinātību Ukrainā un mazinātu rietumvalstu vēlmi turpināt atbalstīt Ukrainu.

Dažādas Krievijas amatpersonas izteikušās, ka ukraiņi apzināti notriekuši lidmašīnu, zinot, ka tur ir karagūstekņi. Ukraina tiek vainota terorismā, un notikušais sasaistīts ar iekšpolitiskām cīņām. Tikmēr Ukrainas amatpersonas – līdzīgi arī kā Zelenskis – aicina sabiedrību būt uzmanīgiem, neļauties provokācijām, bet paļauties tikai uz pārbaudītu informāciju, kuras šobrīd gan ir visai maz.

Trešdien tika notriekta militārā kravas lidmašīna, kas ir spējīga pārvadāt smago militāro aprīkojumu.

Pāris stundas pēc katastrofas Ukrainas bruņotie spēki vietējiem medijiem deva tādu kā mājienu, ka šī lidmašīna patiešām bija ukraiņu mērķis un tā pārvadājusi munīciju Krievijas armijai.

Līdz ar to tā teorētiski varētu uzņemt arī krietnu pulku cilvēku.

Ukrainas Augstākās radas pārstāvis cilvēktiesību jautājumos Dmitro Lubinecs gan ceturtdien intervijā nacionālajā telemaratonā pauda, ka Ukraina pagaidām nav redzējusi nekādus pierādījumus tam, ka uz IL-76 borta patiešām atradās liels skaits karagūstekņu.

Veicot avārijas vietā uzņemto fotogrāfiju un video analīzi, nav konstatētas nekādas pazīmes, ka avarējušajā lidaparātā patiešām būtu atradies tik liels skaits cilvēku.

Savukārt Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas direkcijas pārstāvis Andrijs Jusovs ceturtdien "Radio Brīvība" ēterā paziņoja, ka avarējušajā lidmašīnā vajadzēja atrasties augstām Krievijas militārās un politiskās pārstāvniecības vadības amatpersonām.

Krievijas federālais drošības dienests pēdējā brīdī liedzis viņiem pārvietoties ar šo lidmašīnu un licis izmantot citus transporta veidus. Ukrainas izlūkošanas dienesta pārstāvis arī sacīja, ka ukraiņi visu šo informāciju gatavi sniegt starptautiskajai izmeklēšanai, kas šajā jautājumā arī tiek sagaidīta.

Tikmēr viena no vadošajām Kremļa propagandistēm Margarita Simonjana neilgi pēc "Il-76" avārijas publicēja sarakstu ar ukraiņu karagūstekņiem, kuri esot atradušies lidmašīnā. Taču Ukrainas cilvēktiesību komisārs Dmitro Lubinecs ceturtdien paziņoja, ka Simonjanas izplatītajā sarakstā ir atrodami arī ukraiņu karavīri, kuri jau ir atbrīvoti no Krievijas gūsta. Lubinecs arī sacīja, ka foto un video no "Il-76" avārijas vietas neliecinot, ka lidmašīnā varēja atrasties tik liels skaits cilvēku.

Jusovs intervijā raidsabiedrībai BBC arī sacīja, ka netiek izslēgta iespēja, ka ukraiņu karagūstekņi patiešām atradās avarējušajā lidmašīnā, taču Krievija līdz šim nav sniegusi ticamus pierādījumus, ka viņi tur patiešām bija.

Jusovs apsūdzēja Krieviju informācijas slēpšanā, jo no lidmašīnas avārijas vietas esot pieejami tikai daži fotoattēli un nevienā no tiem nav manāmi bojāgājušie.

Ceturtdien vakarā Ņujorkā notika ANO Drošības padomes sēde, kurā runāja par "Il-76" avāriju. Gan Ukrainas, gan Krievijas pārstāvji aicināja ANO izmeklēt avāriju.

ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos jautājumos Rozmarija Dikarlo sacīja, ka organizācija nevar veikt šādu izmeklēšanu. Taču amatpersona uzsvēra, ka "Il-76" avārija ir cieši saistīta ar Krievijas pilna apmēra iebrukumu Ukrainā un tur joprojām notiekošo karu. Dikarlo arī aicināja Krieviju un Ukrainu "atturēties no darbībām un paziņojumiem, kas varētu saasināt jau tā bīstamo konfliktu", vēsta "Voice of America".

Ukrainas vēstnieka ANO vietniece Kristina Haivošina sanāksmes laikā uzsvēra, ka Ukraina turpinās aizsargāt sevi pret Krievijas militārajiem draudiem, tostarp iznīcinot Krievijas armijas apgādes transportlīdzekļus. Haivošina piebilda, ka saskaņā ar kara likumiem Krievijas militārās transporta lidmašīnas ir leģitīms mērķis.