Krievija apgalvo, ka lidmašīnā bija 65 karagūstekņi, seši Krievijas apkalpes locekļi un trīs Krievijas karavīri. Savukārt Kijivas rīcībā esošā informācija liecina, ka "IL-76" varēja atrasties raķetes okupācijas spēku armijai. 

"Agresorvalsts nav sniegusi nekādus acīmredzamus pierādījumus, kas pamatotu tās versiju par notikumiem. Tā vietā mēs varam atkārtot un apgalvot, ka šī ir militāra lidmašīna, kas vairākkārt ir bijusi iesaistīta Krievijas ieroču un ienaidnieka personāla transportēšanā. Un Krievija nav informējusi Ukrainu par to, ka šī lidmašīna tiks izmantota ukraiņu karagūstekņu pārvadāšanai," sacīja Jusovs.

Tāpat viņš norādīja, ka prasība pēc atklātas starptautiskas komisijas esot loģiska un pamatota. Tā nepieciešama, lai pārliecinoši noskaidrotu, kas tieši izraisīja lidmašīnas notriekšanu, izpētot lidmašīnas atliekas, apsekojot katastrofas vietu un iepazīstoties ar "melnās kastes" saturu.

Amatpersona arī norādīja, ka  24. janvārī bija paredzēta viena no lielākajām karagūstekņu apmaiņām šajā karā, taču tā nenotika.

Viņš piebilda, ka šis nav pirmais Krievijas mēģinājums izmantot karagūstekņus provokatīvos nolūkos, taču Ukraina turpinās strādāt, lai no Krievijas gūsta atgūtu savus aizstāvjus, kā arī civiliedzīvotājus.

ANO ģenerālsekretāra vietniece Rozmarija Dikarlo ANO Drošības padomes sēdē paziņojusi, ka nav varējusi noskaidrot, vai trešdien Belgorodas apgabalā avarējušajā Krievijas transportlidmašīnā "IL-76" bija ukraiņu karagūstekņi.

Viņa piebilda, ka Ukraina ir aicinājusi veikt starptautisku notikušās avārijas izmeklēšanu.

Savukārt Ukrainas vēstnieka ANO vietniece Kristīna Hajovišina uzsvērusi – ja apstiprināsies informācija, ka lidmašīnā atradās ukraiņu karagūstekņi, tas būs "nopietns starptautisko humāno tiesību pārkāpums no Krievijas puses".