Polijas prezidents Duda sestdienas, 23. decembra, vakarā sociālajā tīklā "X" paziņoja, ka viņš neparakstīs dienu agrāk parlamentā apstiprināto likumprojektu par valsts papildbudžetu.
Likumprojekts paredzēja 2024. gadā piešķirt 3 miljardus zlotu (692 miljonu eiro) sabiedriskajiem medijiem, kā arī finansējumu skolotāju algu celšanai, ko pirms oktobrī notikušajām Seima vēlēšanām bija solījušas pašlaik valdošās koalīcijas partijas.
Duda paskaidroja, ka viņš nevar atbalstīt šo likumprojektu, "ņemot vērā acīmredzamos konstitūcijas un likuma varas pārkāpumus" valdības lēmumā atlaist Polijas Televīzijas, Polijas Radio un Polijas Preses aģentūras vadību, kā arī šo mediju uzraugošās padomes.
Prezidents piebilda, ka pēc Ziemassvētkiem viņš parlamentā iesniegs savu likumprojektu par budžetu, kurā tiks saglabāti citi valdības variantā iekļautie izdevumi, piemēram, pedagogu algu paaugstināšana.
Duda aicināja abu parlamenta palātu priekšsēdētājus steidzami sasaukt plenārsēdes, lai likumprojektu varētu pieņemt vēl šogad.
Polijas prezidenta kancelejas valsts sekretāre Malgožata Paprocka sniedza plašāku komentāru par Dudas lēmumu.
"Veto iemesls ir acīmredzams – klaji konstitūcijas un likumu pārkāpumi, ņemot vērā šīs nedēļas notikumus sabiedriskajos medijos. Lai medijiem tiktu piešķirts likumā plānotais finansējums trīs miljardu zlotu apmērā, vispirms ir nepieciešams medijus taisnīgi un likumīgi savest kārtībā un nodrošināt, ka to vadība strādā atbilstoši likumam. Tā uz šo jautājumu raugās prezidents," Paprocka sacīja sarunā ar privāto telekanālu "TVN24".
Premjers Tusks nosodīja Dudas lēmumu un paziņoja, ka prezidents ar savu rīcību atņems naudu skolotājiem. Viņš arī solīja, ka valdība darīs visu, lai šo jautājumu atrisinātu.
Tuska biroja vadītājs Jans Grabecs vēlāk paziņoja, ka Duda rīkojas "absurdi un kaitnieciski". "Tas ir absurdi, jo prezidents piesauc līdzekļus, kurus "Likums un taisnīgums" valdība ik gadu pēdējos sešus gadus ir pārskaitījusi sabiedriskajiem medijiem. Tie bija miljardiem zlotu. No 2 līdz 3 miljardiem zlotu gadā," sacīja Grabecs.
"Neraugoties uz to, ka sabiedriskie mediji tajā laikā bija kļuvuši par vienas partijas medijiem, prezidents toreiz neredzēja neko sliktu un parakstīja šādus likumus. Varētu teikt, ka viņš priecājās par šīs naudas piešķiršanu."
Tuska valdības lēmums atbrīvot sabiedrisko mediju vadītājus ir izpelnījies atšķirīgus viedokļus. Viņa valdības atbalstītāji uzskata, ka šāda rīcība ir attaisnojama, jo pirms tam astoņus gadus valdījusī partija "Likums un taisnīgums" sabiedrisko medijus faktiski bija padarījusi par valdības propagandas ruporu. Turpretī vārda brīvības aizstāvji uzskata, ka tik klaja politiskā iejaukšanās mediju darbā ir nepieļaujama.
