ĪSUMĀ:
- Polijas kultūras ministrs paziņojis par visu sabiedrisko mediju likvidēšanu pirms to restrukturizācijas.
- "Likums un taisnīgums" politiķi līdz Ziemassvētkiem protestēja pret sabiedrisko mediju restrukturizāciju, ieņemot šo uzņēmumu ēkas.
- Polijas sabiedriskos medijus 2016. gadā jau reformēja "Likums un taisnīgums", vēloties "medijus padarīt tuvākus vienkāršajiem poļiem".
- Astoņu gadu laikā Pasaules preses brīvības indeksā Polija noslīdēja no 18. uz 57. vietu.
- Mediju pētnieks: Visaptverošas mediju reformas projekts jau ir izstrādāts.
Starpsvētku laikā Polijas jaunās valdības kultūras ministrs Bartlomejs Senkevičs paziņoja par visu sabiedrisko mediju likvidēšanu pirms to restrukturizācijas. Tas bija tikai kārtējais notikums skaļajā strīdā starp aizejošo un jauno valdību, kas iecerējusi sabiedriskos medijus reformēt.
Pirmās dzirksteles uzšķīla Tuska valdības lēmums nomainīt līdz šim sabiedrisko mediju vadītāju amatos ieceltos un "PiS" pietuvinātos cilvēkus, skaidrojot, ka tā plānots atjaunot sabiedrisko mediju objektivitāti un tiesisko kārtību valstī.
Tam sekoja skaļi iebildumi no "PiS" un to pārstāvošā valsts prezidenta Andžeja Dudas, arī šīs partijas deputātu sarīkots protests Polijas nacionālās televīzijas ēkā. Līdzšinējā varas partija apgalvoja, ka personāla izmaiņas medijos ir nelikumīgas un tāpēc viņi tās neatzīst.
"Likuma un taisnīguma" parlamentārieši arī ielauzās sabiedriskās raidorganizācijas "TVP" un ziņu aģentūras PAP galvenajā mītnē, lai neļautu to jaunieceltajai vadībai uzsākt darbu.
Politiķi ieņēma birojus, un viņus centās savaldīt policija. "PiS" amatpersonu protesta akcija beidzās tikai pēc Ziemassvētkiem. Deputāti gan piekāpušies nav un jau 11. janvārī pie parlamenta ēkas Varšavā aicinājuši iedzīvotājus uz mītiņu ar saukli "Brīvu plašsaziņas līdzekļu aizstāvība".
"Man smieties vai raudāt?" rakstnieks un dramaturgs Artūrs Ilgners par "Likuma un taisnīguma" plānoto mītiņu rakstīja laikrakstā "Rzeczpospolita", piebilstot, ka tas ir tikpat liels absurds, kā, piemēram, Krievijas prezidenta Vladimira Putina aicinājums rīkot mītiņu Sarkanajā laukumā Maskavā, lai aizstāvētu iebrukumu Ukrainā.
Arī Jaungada vakarā, sakot uzrunu tautai, prezidents Duda jau atkal īpaši izcēla Tuska plānotās reformas sabiedriskajos medijos.
"Pirmo reizi brīvā Polijā kopš 1989. gada notika mēģinājums ar varu pārņemt sabiedriskos medijus. Atslēgts dažu televīzijas kanālu apraides signāls un pārtraukta informatīvo raidījumu pārraide," sacīja Duda.
Valsts vadītājs arī norādīja, ka nekad nepieņems konstitūcijas pārkāpšanu, taču tieši šobrīd valsts ar tādu saskārusies. Duda uzsvēra, ka valdībai ir tiesības reformēt medijus, taču tas jādara saskaņā ar likumu.
Kāpēc Polijas jaunā valdība vēlas reformēt medijus?
2016. gadā tā laika Polijas valdība nolēma sabiedriskos medijus reformēt. To līdzšinējā vadība tika atzīta par valstij nelojālu, un valdošā partija "Likums un taisnīgums" amatos lēma iecelt pret sevi labvēlīgi noskaņotus cilvēkus. Partija atcēla no amatiem sabiedrisko mediju vadītājus, aizstājot tos ar trīs personu valdēm.
Kā iemeslu šādai rīcībai vara minēja vēlmi mediju saturu pārorientēt par labu tradicionālajām vērtībām. Likumprojekta autori arī norādīja, ka ar plašajām reformām vēlas sabiedriskos medijus padarīt tuvākus "vienkāršajiem poļiem".
Partijas "Likums un taisnīgums" parlamenta deputāte Izabela Koca pat paziņoja, ka parlamentārā demokrātijā nav pieņemams, ka sabiedriskais medijs atklāti kritizē valdības darbību.
Taču pamatīgas izmaiņas tolaik piedzīvoja ne tikai sabiedriskie mediji.
"Jau kopš 2016. gada "PiS" ir komplektējusi Nacionālās apraides padomi ar cilvēkiem, kam ir ciešas saites ar valdošo vairākumu un prezidentu Andžeju Dudu, tādējādi radot priekšnoteikumus Polijas mediju brīvības atpalicībai," savā tiešsaistes blogā vērtēja Anna Vojcika – Humbolta pēcdoktorantūras stipendiāte Maksa Planka Salīdzinošo tiesību un starptautisko tiesību institūtā Heidelbergā un projekta "Tiesiskums Polijā" līdzdibinātāja.
"Pēdējo septiņu gadu laikā Nacionālās apraides padome (KRRiT) ir patvaļīgi sodījusi privātos medijus, kas kritizē valdību, ar lieliem naudas sodiem par iespējamiem Apraides likuma pārkāpumiem un draudējusi tiem ar apraides licenču neatjaunošanu," viņa skaidroja.
Eksperte arī norādīja, ka šajā laikā valsts raidorganizācijas bija kļuvušas par valdības propagandas mašīnām, izplatot naidīgu, manipulatīvu vai pat klaji nepatiesu saturu.
Eiropā šīs pirms astoņiem gadiem uzsāktās mediju reformas Polijā kritizēja bargi un ne velti. Vien astoņu gadu laikā Pasaules preses brīvības indeksā Polija noslīdēja no 18. uz 57. vietu.
Aizejošā valdība sabiedriskos medijus laika gaitā bija padarījusi par varas ruporu, norādījuši vairāki mediju eksperti, tostarp arī jaunās valdības vadītāji.
Pat viens no vadošajiem Polijas Televīzijas žurnālistiem Marcins Volskis vēl oktobrī atzina, ka televīzija pirms vēlēšanām ir veidojusi lielāku propagandu nekā komunisma laikos, lai palīdzētu toreiz valdošajai partijai noturēties pie varas.
Vēl pērnā gada izskaņā jaunais Polijas premjers arī salīdzināja Polijas sabiedriskos medijus ar Augeja staļļiem (idioma no sengrieķu mitoloģijas – ar to apzīmē ko ļoti netīru un nolaistu, kur valda liela nekārtība). Tajos, viņaprāt, šobrīd nodarbināts neadekvāti liels cilvēku skaits, daļai arī noteiktas neatbilstoši augstas algas, kā arī PiS virzītajām amatpersonām paredzētas iespaidīgas piemaksas.
Kas ar sabiedriskajiem medijiem Polijā notiek šobrīd?
Mēs darbojamies saskaņā ar likumu, nacionālajai ziņu aģentūrai PAP tikmēr norādīja Polijas premjers Donalds Tusks.
Viņš arī norādīja, ka "PiS" deputātu cīņa pret reformām medijos esot saistāma ar nevēlēšanos atzīt zaudējumu vēlēšanās.
Tāpat premjers sacīja, ka kultūras ministram turpmāk būs jāveic ļoti būtisks darbs, lai nodrošinātu sabiedrisko mediju darbu arī pēc tam, kad Polijas prezidents Duda uzlika veto valdības likumprojektam, kas paredzēja trīs miljardu zlotu (692 miljonu eiro) lielu finansējumu sabiedriskajiem medijiem.
Sabiedrisko mediju uzņēmumu likvidācija atrisina galveno strīdu par to, kam pieder vara šajos mediju uzņēmumos. Saskaņā ar Komercsabiedrību kodeksu likvidatori ir valdes locekļi, ja vien "statūtos vai akcionāru sapulces lēmumā nav noteikts citādi".
Tāpēc ministrs var iecelt likvidatorus pats, skaidroja laikraksts "Rzeczpospolita".
Ziņu aģentūrā PAP un "Polijas Radio" par likvidatoriem iecelti Mareks Blonskis un Pāvels Majhers, kuri iepriekš šos uzņēmumus vadījuši.
Saskaņā ar "Business Insider" pieejamo informāciju, tikmēr nacionālās televīzijas "TVP" likvidators būs iepriekš šī uzņēmuma korporatīvo lietu biroja direktora pienākumu izpildītājs Daniels Gorgožs.
Gan Blonskis, gan arī Majhers jau nosūtījuši vēstuli mediju darbiniekiem, skaidrojot situāciju un uzsverot, ka tā neko nemaina uzņēmumu ikdienas darbā.
"Mēs strādājam,kā ierasts, un tas attiecas uz visām nodaļām – gan žurnālistiem, gan biroja darbiniekiem, gan tehnisko nodaļu. Algas tiks izmaksātas, un atvaļinājumi tiks piešķirti," rakstīja Majhers.
"Šajā posmā mainās tikai juridiskā darbības formula. Tas nenozīmē PAP darbības apturēšanu, darbinieku atlaišanu un neierobežo pašreizējo darbību," tikmēr darbiniekiem skaidroja Blonskis.
Kādas izmaiņas sabiedriskos medijus sagaida nākotnē?
Strīds starp šiem politiskajiem spēkiem ir katastrofāls attiecīgo mediju prestižam, uzticamībai un nākotnei, aizvadītajā nedēļas nogalē brīdināja mēreni konservatīvā laikraksta "Rzeczpospolita" galvenais redaktors Boguslavs Črabota.
"Visas konfliktā iesaistītās puses ir kopīgi atbildīgas par (sabiedrisko mediju) institucionālo un materiālo panīkumu, kā arī par auditorijas un lasītāju skaita samazināšanos," redaktora teikto citēja Vācijas sabiedriskā raidorganizācija "Deutsche Welle".
Viņš arī mudināja ātri sākt darbu pie jauna mediju likuma, kas no jauna noteiktu sabiedrisko mediju finansējumu un uzdevumus.
Savukārt Tuska kritiķi norādījuši, ka pašreizējā pieeja, ieviešot reformas sabiedriskajos medijos, ir līdzīga tai, kā savulaik rīkojusies "PiS". Premjers gan šīs apsūdzības noraidīja un norādīja, ka darbojas Polijā noteikto likumu ietvaros.
Mediju pētnieks Tadeušs Kovaļskis apgalvoja, ka visaptverošas mediju reformas projekts jau ir izstrādāts. Darbs pie likumprojekta varētu sākties šogad.
Kovaļskis sacīja, ka sabiedrisko mediju uzmanības centrā jābūt iedzīvotājiem, nevis politiķiem. Politiķiem vajadzētu būt mazākumā "pilnvaroto padomēs", kas apvieno uzraudzības un programmu padomju uzdevumus, viņš ierosināja.
Savukārt lēmumiem par personālu jāatgriežas Nacionālās radio un televīzijas padomes kompetencē, kā tas bija pirms PiS nākšanas pie varas, eksperta vērtējumu citēja Lietuvas sabiedriskais medijs LRT.
