Krievijas mediji vēsta, ka biznesa centrā atskanēja sprādziens un neilgi pēc tam virs šī rajona ēkām pacēlās dūmu stabs.

Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka pretgaisa aizsardzība notriekusi dronu Maskavas apgabala Možaiskas rajonā, bet otrs bezpilota lidaparāts trāpījis jaunbūvei.

Vēl viens bezpilota lidaparāts nokritis Maskavas apgabala Himku pilsētā un sabojājis kāda nama sienu.

Uzlidojuma dēļ visās Maskavas lidostās noteikti ierobežojumi.

Vēlāk Krievijas Aizsardzības ministrija apstiprināja, ka uzbrukumā izmantoti trīs droni, visi notriekti, un bojājumus nodarījušas to atlūzas.

Pēdējo mēnešu laikā šis ir jau kārtējais uzbrukums "Moscow City", tāpēc pamatots ir jautājums, cik efektīvas ir pretgaisa aizsardzības sistēmas, kurām vajadzētu aizsargāt Krievijas galvaspilsētu.

Ukraina līdz šim nav tieši uzņēmusies atbildību par uzlidojumiem, taču ir skaidrs, ka tā varētu būt atmaksa par Krievijas uzbrukumiem civilajai infrastruktūrai.

Arī šonakt Irānā ražotie bezpilota lidaparāti "Shahed" fiksēti Odesas apgabalā, tur darbojās pretgaisa aizsardzības sistēmas un bija dzirdami sprādzieni. 

Ir pienākušas ziņas par sprādzieniem ostas pilsētā Izmailā, kas varētu nozīmēt to, ka Krievija kārtējo reizi ir mērķējusi pa Ukrainas graudu transportēšanas infrastruktūru. Pagaidām nav zināms, vai sprādzieni bija saistīti ar pretgaisa aizsardzības sistēmu sekmīgu darbu, vai tomēr ir kādi trāpījumi.

Savukārt attiecībā uz notiekošo frontē ASV domnīca "Kara izpētes institūts" vēsta, ka Ukrainas aizstāvji īsteno pretuzbrukumu operācijas vismaz trijos virzienos valsts austrumos un dienvidaustrumos. Vissekmīgāk ukraiņiem klājas frontes posmā pie Robotines ciemata Zaporižjas apgabalā. Ciemata atkarošana nozīmējot, ka Ukrainas armijai ir izdevies pārvarēt pretinieku pirmo aizsardzības līniju, bet tagad sāksies centieni pārvarēt arī otro aizsardzības līniju, kas varētu būt ievērojami vājāka, secinājuši "Kara izpētes institūta" analītiķi.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.