"Trieciena mērķis bija padarīt teroru redzamu visai pilsētai un mēģināt ierobežot Harkivas sakarus un piekļuvi informācijai," pirmdienas vakarā savā uzrunā sacīja Zelenskis.
Maximum damage must be inflicted on everything that Russia relies on for terror and timely military logistics.
— Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) April 22, 2024
I am grateful to everyone around the world who is willing to help us with this, and we are working with our American partners to expand our capabilities.
Four key… pic.twitter.com/WvuOzBdDSS
Harkivas apgabals atrodas apmēram 1000 km garajā frontes līnijā, un divu gadu laikā kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā tā nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas.
Taču kopš marta beigām Krievija ir pastiprinājusi spiedienu uz Harkivu, acīmredzot cenšoties izmantot Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu trūkumu, vērtēja ziņu aģentūra AP.
Līdz šim tur apšaudīts vietējais elektrotīkls, arī daudzdzīvokļu nami.
Pirmdien Krievijas raķete "Kh-59" trāpīja Harkivas 250 metrus augstajam televīzijas tornim. Tas salūza, un tika pārtraukta TV pārraide.
ASV bāzētā domnīca "Kara studiju institūts" (ISW) paziņoja, ka Krievija, iespējams, plāno jaunu uzbrukumu Harkivai.
NEW: The Kremlin is conducting a concerted air and information operation to destroy Kharkiv City, convince Ukrainians to flee, and internally displace millions of Ukrainians ahead of a possible future Russian offensive operation against the city or elsewhere in Ukraine. 🧵(1/6) pic.twitter.com/ldZmxMMqlm
— Institute for the Study of War (@TheStudyofWar) April 23, 2024
"Kremlis veic saskaņotu gaisa un informācijas operāciju, lai iznīcinātu Harkivas pilsētu, pārliecinātu ukraiņus bēgt un iekšēji pārvietotu miljoniem ukraiņu pirms iespējamās Krievijas uzbrukuma operācijas pret pilsētu vai citām vietām Ukrainā," teikts jaunākajā institūta ziņojumā.
Tuvākajās nedēļās Ukrainā gaidāma jauna militārā palīdzība no Rietumu partneriem. Un tas, iespējams, pamudinājis Krieviju pastiprināt uzbrukumus vēl pirms tās ierašanās, vērtēja ISW.
Analītiķi norādīja, ka, jo ātrāk ukraiņi tiks pie palīdzības, jo vairāk tas apgrūtinās ienaidnieka centienus. ASV prezidents Džo Baidens telefona sarunā ar Zelenski apsolījis ātras piegādes.
Gaidāms, ka likumprojekts par palīdzības sniegšanu Ukrainai varētu nonākt uz prezidenta galda parakstīšanai līdz nedēļas beigām.
ASV noliktavās Vācijā un Polijā jau gaida apsolītais bruņojums – artilērijas šāviņi būs no pirmajiem, kas tiks nogādāti Ukrainai. Tas gan būs loģistisks izaicinājums – nogādāt palīdzību kaujas laukā, kur tie visvairāk vajadzīgi, ņemot vērā Krievijas pastiprinātos uzbrukumus, īpaši austrumu frontē.
ASV apsolījusi arī tālās darbības raķetes ATACMS, bet "Patriot" piegādes pagaidām nav apsolītas – iespējas nodot šīs sistēmas tāpēc meklē sabiedrotie Eiropā.
Kā jau paredzēja eksperti, ASV lēmums pamudinājis uz nozīmīgiem soļiem arī citus.
Krievijas militārā pavēlniecība var mēģināt iznīcināt Harkivas pilsētu ar raķešu un bezpilota lidaparātu triecieniem un izraisīt plaša mēroga Ukrainas civiliedzīvotāju pārvietošanu, norādīja analītiķi.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet 2022. gada rudenī Ukrainai sekmīga pretuzbrukuma rezultātā izdevās padzīt okupācijas spēkus no Harkivas apgabala un Hersonas pilsētas. 2023. gada vasarā Ukraina sāka jaunu pretuzbrukumu, taču tas nebija sekmīgs.
Savukārt 2024. gadā ieroču trūkuma dēļ Ukrainai pārsvarā nākas aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumiem, lai gan Ukrainas vadība uzsver, ka nav atteikusies no mērķa par okupācijas spēku padzīšanu no visas Ukrainas teritorijas.
