Kopumā Rietumos pastāv vienprātība, ko nozīmē Ukrainas uzvara karā pret Krievijas agresoru, sacīja Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns.

"Ramšteinas (sanāksmē), gan arī ārpus tās viennozīmīgi tiek uzskatīts, Ukrainai ir jāuzvar, ideālā gadījumā izspiežot katru pēdējo Krievijas karavīru no visas Ukrainas teritorijas, tostarp Ukrainai ir jāatgūst visas savas teritorijas," sacīja eksperts.

Taču vienprātības aizvien nav par to, kam pēc šī kara jānotiek ar Krieviju.

"Vairākums rietumvalstu uzskata, ka Krievija nav jāpazemo un Krievijai nav jāsabrūk. Protams, ir valstis, kas vēlētos kaut ko vairāk," sacīja eksperts.

Vienlaikus viņš arī norādīja, ka svarīgāks par Krievijas likteni tomēr ir tas, lai Ukraina ideālā gadījumā atbrīvo visu savu teritoriju, kā to paredzējuši arī igauņi. Šobrīd okupēti 18% jeb teju piektā daļa valsts teritorijas.

Andžāna teiktajam piekrita arī Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošais pētnieks Jānis Bērziņš, uzsverot, ka Ukrainas atbrīvošana ir sarežģīta un šis darbs ir saistīts ar ļoti lielām izmaksām.

Vienlaikus viņš norādīja, ka, raugoties uz Krievijas stratēģiskajiem mērķiem, var secināt, ka, arī piedzīvojot sagrāvi Ukrainā, Kremlis, visticamāk, no savām ambīcijām sagrābt arvien lielākas teritorijas neatkāpsies.

"Ņemot vērā visu, ko Krievija raksta par saviem stratēģiskajiem mērķiem – es domāju, ka var mēģināt viņus (Krieviju) sakaut, bet viņi turpinās mēģināt attīstīt spējas, lai pēc tam sasniegtu Krievijas stratēģiskos mērķus. Viņi mēģinās atgriezties. Tas būs laika jautājums. Tas ir dažu gadu vai 10 gadu jautājums, bet viņi būs atpakaļ," sacīja Bērziņš.

Ukrainas teritoriju atbrīvošana vien uzvaru nenesīs, jo Krievijas imperiālās ambīcijas noteikti paliks, Bērziņa teikto papildināja  Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Armands Astukevičs.

"Mēs to redzam arī Krievijā iekšpolitiski, sabiedrības līmenī un arī ekonomikā, kur tuvākie trīs gadi ir skaidri uzlikti uz militarizācijas ceļa," vērtēja eksperts.

"Līdz ar to Ukrainas uzdevums – primārais un ko arī īstenībā norāda Igaunijas izstrādātā stratēģija Ukrainas uzvarai – ir iznīcināt Krievijas kaujas spējas un vēlmi turpināt šādā veidā karadarbību," pauda Astukevičs.

Savukārt, komentējot Rietumu piesardzīgo retoriku saistībā ar Krievijas pilnīgu iznīcināšanu, viņš vērtēja, ka tai ir būtisks iemesls.

"Skaidrs, ka jebkāda retorika Rietumos par Krievijas iznīcināšanu spēlē par labu Krievijas propagandai," teica Astukevičs. "Tas ir arī tas, ko Krievija mēdz savā propagandā un naratīvos uzstāt – ka mēs esam Krievija, mēs esam cietoksnis un  NATO mums uzbrūk." 

Raidījuma eksperti arī sprieda par to, kas šobrīd attur Rietumu sabiedrotos Ukrainu "nobruņot līdz zobiem".

Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns sacīja, ka būtisku lomu šeit spēlē kā militārais, tā arī politiskais faktors.

Proti, Rietumu demokrātijā katrā valstī lēmumi par atbalstu Ukrainai tiek pieņemti individuāli, turklāt šo valstu iedzīvotāji arī jāpārliecina par to, kāpēc šī palīdzība jāturpina sniegt.

Tikmēr, runājot par militāro aspektu, vērā jāņem tas, ka laikā, kad Krievija un tās sabiedrotie, piemēram, Ziemeļkoreja, spēcināja savu militāro kapacitāti un ražošanu, liela daļa NATO dalībvalstu bija pārorientējusi savas spējas. Piemēram – lai apkarotu terorisma draudus, un šobrīd tikai no jauna ceļ militārās ražošanas kapacitāti.

"Pēc Berlīnes mūra krišanas Eiropa bija vairāk noskaņojusies mieram – dzīvei miera ekonomikā. Un militārā industrija šim absolūti nebija gatava," sacīja Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka ("Progresīvie").

"Bet šobrīd ļoti straujā tempā gan Eiropa, gan Rietumu sabiedrības militārā industrija mainās. Ir pat vairākkārtīgi pieaugumi," viņš turpināja.

Švinka arī norādīja, ka Eiropā šī ir prioritāte un ir vairāki fondi, kas šīs industrijas attīstību atbalsta. Arī Eiropas Komisija sniedzot atbalstu, un Latvija piedalās šajā industriālās ekonomikas transformācijā.

"Pirms vairākiem gadiem būtu grūti iedomāties, kas ir militārā industrija Latvijā, taču šobrīd jau mēs skaidri runājam par stabilu ekosistēmu, kur valsts vēl nāk klāt ar savu valsts kapitālsabiedrību, papildinot iztrūkstošās vietas. Un tas nenotiek tikai Latvijā, tāpēc var gaidīt pat ļoti īsā laikā uz militārās industrijas attīstību, kas arī minēts šajā igauņu dokumentā," sacīja Švinka.

Igaunijas sagatavotajā stratēģijas dokumentā līdz 2025. gadam virzītos mērķus militārās ražošanas kāpināšanā sasniegt ir pavisam reāli, vērtēja raidījuma eksperti.

Turklāt Astukevičs piebilda, ka nedaudz skeptiskāk jāvērtē arī Krievijas militārās spējas un ražošana.

"Patiesībā tā aina (Krievijā) nemaz nav tik rožaina," viņš teica. "Tas, kas ir Krievijas priekšrocība, ir šīs uzkrātās militārās spējas, ko ir iespējams izmantot. Bet ražošanas kapacitāte Krievijai nav tik augsta, lai ilgstoši spētu pretoties tādam ekonomiskam blokam, kas ir daudz, daudz reizes lielāks, kāds ir NATO."

Astukevičs arī norādīja, ka, piemēram, Krievijas spējas uzražot pilnīgi jaunu tanku šobrīd  ir gauži mazas.

"Un šeit ir gan Eiropas Savienības noteikto sankciju efekts, gan citi. Un līdz ar to bieži vien tā ir vienkārši atremontēta vecā tehnika – modernizēta un palaista atkal atpakaļ tirgū. Un, ja mēs ejam tādā detalizācijā, es teiktu, mums ir jābūt daudz skeptiskākiem par Krievijas patiesajām spējām ilgtermiņā šo karu uzvarēt," teica eksperts.

KONTEKSTS:

Igaunija janvārī publicēja stratēģiju, ko piedāvā gan Ukrainai, gan Rietumu valstīm, kas kopā visiem būtu jādara, lai Krieviju sakautu trīs gadu laikā. 

Tajā Rietumu valstis aicinātas sniegt lielāku finansiālu un militāru atbalstu Ukrainai. 

Tāpat Igaunijas Aizsardzības ministrijas dokumentā arīdzan teikts, ka rietumvalstīm ir jāpalielina ražošana aizsardzības rūpniecības sektorā. Igaunijas piemērs liecina, ka munīcijas ražotnes palaišanai būs nepieciešami vismaz divi gadi. Taču, pēc ekspertu domām, ar atbilstošu politisko vēlmi šos procesus var ievērojami paātrināt gan Igaunijā, gan visā Eiropā.