Igaunija izstrādājusi stratēģisko plānu Ukrainas uzvarai; Kijiva apstiprina Krievijas lidmašīnu notriekšanu

Ukrainai turpinot cīņu ar Krievijas iebrucējiem uz sauszemes un gaisā, Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs apstiprinājis, ka Ukrainas armijai vakar izdevies virs Azovas jūras notriekt divas Krievijas spēku lidmašīnas. Tikmēr Latvijas kaimiņvalsts Igaunija izstrādājusi stratēģisko plānu Ukrainas uzvarai pār Krieviju.

Igaunijas izstrādātais dokuments ir paredzēts visām tā dēvētā Ramšteinas formātā iesaistītajām valstīm. 

Militārās stratēģijas plāns radīts ar mērķi palīdzēt Ukrainai uzvarēt karā nākamo trīs gadu laikā. 

Plāns ir sava veida aicinājums, kurā norādīts, ka, apvienojot rietumvalstu centienus, būs nepieciešams ļoti neliels ieguldījums, lai Ukraina gūtu uzvaru karā. 

Dokumentā atzīmēts, ka visu Ramšteinas formātā iesaistīto valstu iekšzemes kopprodukts (IKP) ir 47 triljoni eiro. Tikai 0,2% no šīs summas tika atvēlēti palīdzībai Ukrainai. 

Tajā pašā laikā tiek lēsts, ka Krievijas IKP sasniedz tikai 2 triljonus eiro. Kā norādīja Igaunijas parlamenta aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Kalevs Stoičesku, problēma ir tajā, ka Krievija jau ir pārgājusi uz militārās ekonomikas sliedēm. "Rietumos tas tā nav. Vēl, tā sakot, neesam pamodušies," atzīmēja Stoičesku.

Igaunijas Aizsardzības ministrijas dokumentā arīdzan teikts, ka rietumvalstīm ir jāpalielina ražošana aizsardzības rūpniecības sektorā. Igaunijas piemērs liecina, ka munīcijas ražotnes palaišanai būs nepieciešami vismaz divi gadi. Taču, pēc ekspertu domām, ar atbilstošu politisko vēlmi šos procesus var ievērojami paātrināt gan Igaunijā, gan visā Eiropā.

Savukārt Ukrainas armijas Gaisa spēku vienības svētdien pēc plkst. 21.00 vakarā apšaudīja un notrieca agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu A-50 un lidmašīnu Il-22, vietnē "Telegram" apstiprinājis Zalužnijs. 

Lidmašīnu A-50 Krievijas armija izmanto, lai atklātu pretgaisa aizsardzību Ukrainas pusē un koordinētu Krievijas reaktīvo lidmašīnu mērķus.

Pēc Ukrainas ziņām, tā ir pilnībā iznīcināta, bet Il-22, tiesa, ar pamatīgiem bojājumiem, esot izdevies nolaisties.

Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks arīdzan izteicis pateicību Gaisa spēkiem par lieliski izplānoto un izpildīto operāciju. Savukārt Ukrainas gaisa spēku komandieris ģenerālleitnants Mikolajs Oļeščuks, komentējot Ukrainas karavīru panākumus, norādīja, ka "tagad Azovas jūra ir tīrāka nekā jebkad agrāk".

"Gatavojamies pludmales sezonai tās piekrastē...Paldies visiem, kas plānoja, organizēja un tieši piedalījās iebrucēju lidmašīnu iznīcināšanas operācijā", piebilda Oļeščuks. 

Tiek pieļauts, ka Ukrainas gaisa spēki lidmašīnām trāpījuši ar amerikāņu pretgaisa raķešu sistēmas "Patriot" palīdzību. Ukrainas militārais eksperts Romāns Svitans tikmēr norādījis, ka virs Azovas jūras notriektās lidmašīnas varētu nosaukt par "trekniem mērķiem".

"A-50 ir lidojošais radars. Kopā ar pilotiem uz tā klāja varētu būt līdz 20 apkalpes locekļiem. Apkalpe var uzņemt komandpunkta pienākumus. Un Il-22 ir komandpunkts vārda tiešajā nozīmē, taču tas vairāk darbojas kā aizsargāts komandpunkts sauszemes karaspēka kontrolei. Savukārt lidmašīna A-50 ir komandpunkts darbam gaisā. Tās radars var uztvert objektus, kas atrodas aptuveni 600 km attālumā," televīzijas kanāla "Ukraina 24" ēterā sacīja Svitans.

Kā vēsta raidsabiedrība BBC, saskaņā ar Lielbritānijas Aizsardzības ministrijas datiem Krievijas rīcībā, visticamāk, ir sešas šādas izlūklidmašīnas.

Militārais eksperts Oleksandrs Kovalenko savukārt atzīmējis, ka lidmašīnas A-50 vērtība sasniedz 400 miljonu eiro. "Ņemot vērā faktu, ka A-50 pašlaik netiek ražots un katrs no tiem ir unikāls eksemplārs, tas padara šo lidmašīnu Krievijai vēl dārgāku," uzsvēra Kovalenko.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti