Otrdienas, 21. novembra, vakarā īsi pirms pusnakts galvaspilsētas Kijivas militārā pārvalde informēja, ka reģionā fiksēti Krievijas droni un darbojas pretgaisa aizsardzības sistēmas. Plašāka informācija netika sniegta, un izskanēja kārtējais brīdinājums ievērot drošības noteikumus un nefiksēt aizstāvju darbu.
Jau nakts otrajā pusē pienāca informācija, ka notriekta bezpilota lidaparāta atlūzas nokritušas privātās mājsaimniecības pagalmā Hmeļņickas apgabalā. Izpostīta neapdzīvota ēka, izcēlies ugunsgrēks un šajā vietā strādā specializētie dienesti. Krievijas droni fiksēti arī citos apgabalos, taču precīzāka informācija, kā parasti, tiks sniegta vēlāk.
Armijas pārstāvji arī atgādina, ka ienaidnieka gaisa triecieni notiek gandrīz katru nakti, un arī otrdien pretgaisa aizsardzības spēki notrieca deviņus Krievijas bezpilota lidaparātus un vienu "Iskander" raķeti. Vakarā Krievijas okupanti veica raķešu uzbrukumu Zaporižjai, kur izpostītas vairākas mājas. Par laimi – cietušo nav.
Cilvēki Avdijivkā nogurst, evakuācija sarežģīta
Jau vairākas nedēļas Krievijas armija uzbrūk Doneckas apgabala Avdijivkas pilsētai, nežēlojot resursus. Tomēr būtiskus panākumus gūt neizdodas. Kā atzinuši Ukrainas aizstāvji,
Krievija uzbrukumos sākusi izmantot kamikadzes tehniku, proti, piekrauj savus spēkratus ar sprāgstvielām un pilnā ātrumā palaiž tos uz Ukrainas pozīcijām.
Avdijivkas militārās administrācijas vadītājs Vitālijs Barabašs norādījis, ka pilsētas iedzīvotāji arvien biežāk izsaka vēlmi evakuēties, jo ir noguruši no pastāvīgajām apšaudēm. Pašlaik pilsētā palikuši aptuveni 1390 cilvēki. Smagās loģistikas situācijas dēļ cilvēku evakuācija gan ir ļoti sarežģīta.
Krievija izmanto artilēriju un dronus, lai dotu triecienus pa ceļiem, pa kuriem iedzīvotāji tiek evakuēti.
Ukrainai cerība uz jaunākajiem droniem
Ukraina tikmēr prezentējusi savu jaunāko bezpilota lidaparātu, kas spēj lidot pat 35 kilometrus aiz ienaidnieka līnijām, vienlaikus pretojoties Krievijas elektroniskajām sistēmām, ar kurām paredzēts nogāzt dronus. Par to ir paziņojis digitālās transformācijas ministrs Mihailo Fjodorovs. Viņš izteicies, ka bezpilota lidaparāts, kas nodēvēts par "Backfire", palīdzēs Ukrainai trāpīt Krievijas artilērijai, loģistikas mezgliem, noliktavām un komandpunktiem. Saskaņā ar ministra teikto,
bezpilota lidaparātu, kas aprīkots ar jaudas GPS antenu, ir gandrīz neiespējami nogāzt ar elektroniskās karadarbības līdzekļiem, un to nevar izsekot.
⚡️Ukraine unveils 'powerful drone' that can fly behind enemy lines, evade jamming.
— The Kyiv Independent (@KyivIndependent) November 22, 2023
The unmanned aerial vehicle (UAV), dubbed "Backfire," will help Ukraine "hit Russian artillery, logistics hubs, enemy storage points, and command posts."https://t.co/dhukKOx3oL
Šobrīd tiekot izstrādāti masveida ražošanas plāni, lai jaunais bezpilota lidaparāts varētu pievienoties Ukrainas esošajai bezpilota lidaparātu flotei. Tiek lēsts, ka šī gada pirmajos astoņos mēnešos Ukrainas arsenālā esošie droni Krievijas spēkiem nodarījuši zaudējumus vairāk nekā 900 miljonu ASV dolāru apmērā, uzbrūkot mērķiem Krimā un citās okupētās Ukrainas daļās, kā arī Krievijā.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.