ĪSUMĀ:
- Krievija pastiprinājusi gaisa triecienu intensitāti.
- Ukrainas dienvidos applūdušajās teritorijās kaujas darbības ir kļuvušas lēnākas.
- Pēdējās dienās arī applūdušajās teritorijās vērojama intensīvāka apšaude no Krievijas karaspēka puses.
- Zelenskis uzsver – militārais progress nav bijis ātrs un viegls.
- Plūdu skartajās teritorijās notiek evakuācijas operācija informatīva klusuma režīmā.
Krievija pastiprina gaisa triecienus un apšaudes
Pēdējo 24 stundu laikā Krievija veikusi vismaz 83 gaisa triecienus un 33 uzbrukumus ar Irānā ražotiem bezpilota lidaparātiem pa Ukrainas dienvidaustrumu rajoniem. Hersonas apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Prokudins paziņojis, ka Krievija pēdējo 24 stundu laikā veikusi 72 gaisa triecienus Hersonas apgabalam. 15 triecienus Krievija veica Hersonas pilsētai. Tur trāpījumi fiksēti kādai dzīvojamai ēkai, degvielas uzpildes stacijai un divām izglītības iestādēm. Triecienu rezultātā divi cilvēki gājuši bojā, bet vēl astoņi guvuši ievainojumus.
Ukrainas bruņoto spēku apvienotā koordinācijas centra "Dienvidi" pārstāve Nataļja Gumeņuka sarunā ar medijiem atzīmēja, ka Krievijas iebrucēji ir manāmi pastiprinājuši gaisa triecienu intensitāti Ukrainas dienvidos.
"Šī ir atgriešanās pie tādas intensitātes, kas bija vērojama pirms cilvēku izraisītās tehnogēnās katastrofas uz Kahovkas HES. Pēc ūdens līmeņa celšanās viņi bija spiesti atkāpties nelielā attālumā – atsevišķos rajonos līdz pat 15 kilometriem un samazināt triecienu intensitāti. Šobrīd Krievijas gaisa triecienu skaits pieaug līdz līmenim, kāds bija pirms katastrofas," sacīja Gumeņuka.
Tikmēr pēc Kahovkas dambja iznīcināšanas Ukrainas dienvidos applūdušajās teritorijās kaujas darbības ir kļuvušas lēnākas, taču pēdējās dienās ir vērojama intensīvāka apšaude no Krievijas karaspēka puses, ziņoja Ukrainas bruņotie spēki.
Ukrainas bruņoto spēku pārstāve Gumeņuka pauda, ka Krievija pēdējo dienu laikā arvien intensīvāk atsākusi apšaudes Dņepras lejtecē un to intensitāte šobrīd līdzinās tiem rādītājiem, kas bija pirms Kahovkas dambja iznīcināšanas, lai gan Kahovkas dambja pārraušana nodarījusi milzīgus postījumus Dņepras abos krastos un Krievijas karaspēkam ir nācies pārvietot savas pozīcijas tālāk no ūdens. Ukraiņiem arī ir informācija, ka Krievija šobrīd ierīko jaunus mīnu laukus vietās, kur nocietinās.
Gumeņuka arī norādīja, ka intensitātes pastiprināšanās netraucē Ukrainas bruņotajiem spēkiem iznīcināt Krievijas artilērijas tehniku, kad tiek īstenota tās pārdislokācija.
Zelenskis uzsver – militārais progress nav bijis ātrs un viegls
Savukārt saistībā ar Ukrainas puses došanos uzbrukumā Ukrainas bruņoto spēku pārstāve atkārtoti uzsvēra, ka ir jāgaida. Vienlaikus jāatgādina, ka Ukraina pēdējo divu nedēļu laikā valsts dienvidos ir atguvusi astoņas apdzīvotas vietas. Jauna informācija par Ukrainas atbrīvotām teritorijām patlaban netiek atklāta.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tikmēr intervijā britu raidorganizācijai "BBC" skaidrojis, kāpēc Ukrainas bruņoto spēku ofensīvas temps nav tik ātrs, kā bija cerēts.
Zelenskis norādījis, ka "daži iztēlojas ofensīvu tā, it kā tā būtu Holivudas filma, un šie cilvēki sagaida tūlītējus pretuzbrukuma rezultātus". "Tā nav Holivudas filma. Runa ir par cilvēku dzīvībām", uzsvēra Zelenskis.
Zelenskis atzīmēja, ka militārais progress nav bijis ātrs un viegls, jo Krievijas okupanti ir mīnējuši 200 000 kvadrātkilometru Ukrainas teritorijas. Zelenskis arī piebilda, ka Ukrainas aizstāvji virzīsies uz priekšu kaujas laukā tādā veidā, kādu uzskatīs par pareizu.
Plūdu skartajās teritorijās notiek evakuācijas operācija informatīva klusuma režīmā
Situāciju plūdu skartajās teritorijās Ukrainas bruņoto spēku pārstāve Gumeņuka raksturoja kā stabilu. Viņa norādīja, ka šobrīd, tātad divas nedēļas pēc dambja pārraušanas, vēl joprojām vietām turpinās cilvēku evakuācija.
Gumeņuka stāstīja: "Turpinās evakuācijas un glābšanas operācija reģiona labajā krastā. Kreisajā krastā situācija ir daudz sliktāka, jo tā atrodas okupācijā, bet arī tur bruņotajiem spēkiem laiku pa laikam izdodas sasniegt civiliedzīvotājus un evakuēt viņus. Visas šīs operācijas pagaidām notiek absolūta informatīva klusuma režīmā, jo tie gadījumi, par kuriem jau ir zināms no medijiem, liecina, ka okupanti apšauda evakuācijā iesaistītos."
Bruņoto spēku pārstāve arī sacīja, ka šobrīd lielus izaicinājumus sagādā mīnas, kas tiek atnestas pa ūdeni. Odesas un Mikolajivas apkaimē jau konstatētas deviņas mīnas un ne visas no viņām iznīcinātas kontrolētā sprādzienā – tātad sprāgušas uz vietas. Tas ir arī iemesls, kāpēc Hersonā un daudzviet citur militārpersonas cenšas ierobežot iedzīvotāju piekļuvi ūdenim, jo piekrastē atrasties ir ļoti bīstami.
Cilvēki turpina saņemt humāno palīdzību. Ir izveidots vienots koordinācijas centrs, kas koordinē humānās palīdzības sadali, lai tā tiek vienmērīgi izdalīta un nonāktu arī attālākos palīdzības punktos. Situācija labajā krastā esot stabila, bet Ukrainas rīcībā esošā informācija par situāciju Krievijas okupētajās teritorijās liecina par ļoti kritiskiem apstākļiem, tajā skaitā dzeramā ūdens trūkumu.
KONTEKSTS:
Jau vairāk nekā gadu, kopš 2022. gada 24. februāra, turpinās pēc Vladimira Putina pavēles sāktais Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu, bet Krievijas spēkiem neizdodas salauzt ukraiņu pretošanos.
Krievijas Aizsardzības ministrija naktī uz 5. jūniju paziņoja, ka Ukrainas bruņotie spēki esot uzsākuši plaša mēroga pretuzbrukumu vairākos frontes sektoros Doneckas apgabala dienvidos. Paziņojumā teikts, ka operācijas mērķis bijis izlauzties cauri iebrucēju aizsardzības pozīcijām, kuras ukraiņi uzskatot par visvājākajām frontē, taču krieviem esot izdevies atsist pretuzbrukumu. Ukraina šīs ziņas noliedza.
Par Ukrainas pretuzbrukumu ir runāts jau vairākus mēnešus, taču amatpersonas iepriekš bija piesardzīgas izteikumos par tā izvēršanu. Ukrainas prezidents Zelenskis uzsvēra, ka viens no pretuzbrukuma uzdevumiem būs atbrīvot Krimu.
6. jūnija naktī Hersonas apgabalā Ukrainas dienvidos sabruka Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) aizsprosts uz Dņepras upes. Tā rezultātā no HES ūdenskrātuves izplūda milzīgs daudzums ūdens, kas applūdināja desmitiem apdzīvoto vietu.
Ukrainas valdība vēsta, ka Kahovkas HES aizsprostu uzspridzināja Krievijas karaspēks, kas kontrolēja stratēģiski svarīgo objektu. Ukraina uzsver, ka notikušais vērtējams kā teroristu valsts pastrādāts kara noziegums. Ukrainai piekrīt arī rietumvalstu līderi, savukārt Krievijā valdošais režīms noliedzis jebkādu saistību ar Kahovkas HES iznīcināšanu.
