Abas puses norāda uz smagiem zaudējumiem viena otrai
Gan Ukraina, gan Krievija slēpj savus militāros zaudējumus, tā vietā regulāri apgalvojot, ka ir nodarījušas viena otrai smagus zaudējumus.
Saskaņā ar Ukrainas aplēsēm 20. februārī, kopš iebrukuma sākuma Ukrainas armija ir nogalinājusi vai ievainojusi vairāk nekā 405 000 Krievijas karavīru. Tikmēr pērnā gada decembrī Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu apgalvoja, ka viņa karaspēks ir nogalinājis vai ievainojis 383 000 Ukrainas karavīru.
Zaudējumus cenšas aplēst arī Rietumi
Pērn augustā laikraksts "New York Times" atsaucās uz ASV amatpersonu teikto, ka Ukrainas militārie zaudējumi ir 70 000 bojāgājušo un 100 000–120 000 ievainoto. Tikmēr Krievijas pusē, kā lēš ASV amatpersonas, uz to laiku bijuši 120 000 bojāgājušo un no 170 000 līdz 180 000 ievainoto.
Apvienotās Karalistes bruņoto spēku ministrs Džeimss Hīpijs norādījis, ka Krievijas zaudējumi ir vairāk nekā 350 000 bojāgājušo un ievainoto.
Neuzticami dati par nogalinātajiem civiliedzīvotājiem
Tiek nogalināti arī civiliedzīvotāji, un oficiālie dati par tiem, kas nogalināti kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma, nav uzticami, jo nav veikta neatkarīga uzskaite. Trūkst piekļuves Krievijas okupētajām Ukrainas teritorijām.
Pērn jūnijā Ukrainas varas iestādes paziņoja, ka tām izdevies reģistrēt tikai nepilnus 10 500 civiliedzīvotāju līķu. Taču visticamākais skaits pēc Ukrainas aplēsēm ir piecas reizes lielāks – aptuveni 50 000.
Ukraina norāda, ka Mariupolē vien gājuši bojā vismaz 25 000 cilvēku, no kuriem daudzi apglabāti masu kapos. Savukārt citās pilsētās, kas iznīcinātas, piemēram, Bahmutā, nogalināto civiliedzīvotāju skaits tā arī nav aplēsts.
ANO Cilvēktiesību birojs arī ir atzinis, ka nogalināto skaits ir ievērojami lielāks par 10 000.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem un paredzams, ka tāpat kā pērn ziemā tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
