Karens ar segvārdu "Betmens" ir liela auguma spēcīgs vīrs, kuru Latvijas Radio satika Hersonā pie humānās palīdzības punkta daudzstāvu dzīvojamo ēku kvartāla vidienē. Karens nupat piebraucis ar neatliekamās palīdzības automašīnu, kurā sēž vairākas evakuētās sievietes. Viņas ir izvestas no applūdušās salas.

Cerēja paglābties augstākos stāvos

"Būs labāk! Esam jau pārpeldējuši," sacīja viena no automašīnā sēdošajām kundzēm. Viņu sauc Klarinda, viņa pārvietojas ratiņkrēslā un ir 78 gadus veca.

Pēdējās sešas dienas Klarindai ir bijusi elle. Sieviete ar pateicību pieņem brīvprātīgo sagādāto karsto kafiju un sviestmaizes.

"Naktī krievi uzsprindzināja Kahovkas dambi, un mēs bijām šokā," sacīja Klarinda.

Tobrīd Klarinda atcerējusies vēl no padomju laikiem mācīto, cik augstu Hersonā ūdens uzkāps Khakovkas dambja pārraušanas gadījumā. Toreiz publicētas diezgan detalizētas aplēses.

"Teica, ka [Hersonas] "saliniekiem", kas dzīvo ceturtā, piektā un sestajā stāvā, nav pamata baidīties, bet pirmais, otrais un trešais stāvs – paceļaties [augšā], ja nu kas," atceras Klarinda.

Viņas dzīvoklis atrodas pirmajā stāvā deviņstāvu namā. Klarinda sarunājusi ar prombūtnē esošajiem trešā stāva kaimiņiem, ka uz plūdu dienām pārcelsies uz viņu dzīvokli.

"Pacēla mani augšā četri voluntieri. Šajos ratiņos es simts kilogramus sveru, bet pacēla. Aizveda, gulta – viss sauss, viss labi. Pirmajā diennaktī – ūdens pieplūst, otrajā – ūdens pieplūst. Lūk, pakāpieni, mēs jau skaitam līdzi.. Lūk, no lifta laukuma jau vairs nekas nav palicis, jau desmit centimetri virs tā... Nu, viss!" pastāstīja sieviete.

Redzot, cik augstu ūdens kāpj, Klarinda beigu beigās tomēr piekritusi evakuācijai. Sapratusi arī to, ka nebūs spēka atjaunot savu dzīvokli dzīvošanai, kad ūdens kritīsies: "Septiņdesmit astoņos gados sākt dzīvi no jauna mēs vienkārši nevaram.

Visus tos dubļus iztīrīt, ieklāt jaunas grīdas, izžāvēt visu – tas nav iespējams šajā vecumā, saprotiet!"

Klarinda sākotnēji iespēju evakuēties meklējusi Hersonas administrācijā, bet saziņa neizdevās. ""Gaidiet, jūsu zvans ir svarīgs…" Enerģijas banka sēžas, bet jēga – nulle. Telefoni nestrādā."

Tad no iekšējās salas iedzīvotāju "Telegram" grupas uzzinājusi par Karena brīvprātīgajiem. Viņi sākotnēji atveduši maizi un enerģijas banku, vēlāk arī evakuējuši Klarindu ar visu ratiņkrēslu.

Brīvprātīgos apšauda no mīnmetēja

"Katru dienu man strādā komanda ar piecām, sešām, septiņām laivām. Labi cilvēki mums iedeva laivas un motorus, dažas laivas gan nozaga, tomēr... Mēs ar tām dodamies uz salu, mēs tur vedam ūdeni, maizi, konservus, ģeneratorus, enerģijas bankas, visu, kas cilvēkiem bija vajadzīgs," pastāstīja Karens.

Pēc Karena aplēsēm, aptuveni tūkstoš salas iedzīvotāju nevēlējās evakuēties un plūdus pārlaiduši turpat savās mājās, bēniņos vai kādās patvēruma vietās. Brīvprātīgajiem lielāko daļu no viņiem izdevies apgādāt ar visu izdzīvošanai nepieciešamo.

Taču braucieni uz salu bija un ir bīstami. Krievija nemitīgi apšauda Hersonu un tās salu. Uzbrukumos pamatīgi cietusi arī viena no neatliekamās palīdzības mašīnām, ko Karens izmantoja cilvēku evakuācijai.

"Apšaudīja man automašīnu. Visas vietas, kur mēs nolaidāmies ūdenī, tās tika apšaudītas.

Mēs četras reizes nokļuvām zem nopietnas apšaudes. Mīnmetējs mērķēja pa tām vietām.

Ievainoja manus draugus, ievainoja karavīrus, kas mūs apsargāja," pastāstīja Karens.

Klarinda piebilda: "Vectēvam, kuru veda ārā, trāpīja ar šķembām."

Latvijas Radio: Ko jūs darāt, kad jūs esat laivā un viņi sāk šaut? Jums taču nav pat kur paslēpties.
Karens: Ziniet, kur ir mūsu superspējas? Mēs esam no Ukrainas!

Apņēmības pilni sakārtot

Karena brīvprātīgie nav vienīgie, kas, plūdiem sākoties, steidza palīgā Hersonas iedzīvotājiem. Tur strādāja arī brīvprātīgie "Vikingi" no Krivijrihas, tāpat arī komanda no fonda "Ukrainas atjaunošana" un citi, kas nespēja palikt malā.

Atbilstoši jaunākajai informācijai, zem lodēm un regulāras apšaudes Hersonas un Mikolajevas apgabalā evakuēts kopumā 3761 cilvēks.

Plūdu dēļ tur gājušo bojā 10 cilvēki, bet 42 tiek uzskatīti par pazudušiem, tajā skaitā septiņi bērni.

Tā ir lielākā ekoloģiskā un humānā katastrofa, kas pieredzēta reģionā, un tās seku novēršana prasīs gadu desmitus. Bet vienkāršākās lietas – tādas kā applūdušās Hersonas salas savešanu dzīvošanai nepieciešamā kārtībā brīvprātīgie apņēmības pilni paveikt ļoti ātrā tempā.

"Es domāju, ka paies divas nedēļas, un te vairs nebūs redzamas nekādas pēdas tam, ko tie nelieši izdarīja," sacīja Karens.

KONTEKSTS:

6. jūnija naktī Hersonas apgabalā Ukrainas dienvidos sabruka Kahovkas hidroelektrostacijas (HES) aizsprosts uz Dņepras upes. Tā rezultātā no HES ūdenskrātuves izplūda milzīgs daudzums ūdens, kas applūdināja desmitiem apdzīvoto vietu.

Ukrainas valdība vēsta, ka Kahovkas HES aizsprostu uzspridzināja Krievijas karaspēks, kas kontrolēja stratēģiski svarīgo objektu. Ukraina uzsver, ka notikušais vērtējams kā teroristu valsts pastrādāts kara noziegums. Ukrainai piekrīt arī rietumvalstu līderi, savukārt Krievijā valdošais režīms noliedzis jebkādu saistību ar Kahovkas HES iznīcināšanu.