Ceturtdienas rītā, apšaudot Hersonu, ievainoti trīs cilvēki. Vietējās amatpersonas ziņoja, ka šauts no Dņepras upes kreisā krasta, kas šobrīd ir okupācijas karaspēka kontrolē, un tēmēts pa Hersonas pilsētas centru un Kuģu salu. 

Hersona nemitīgi tiek apšaudīta, un teju katru dienu pienāk ziņas par cietušajiem un bojāgājušajiem šajā pilsētā ar aptuveni 70 000 cilvēku, kas, neskatoties uz ļoti smagajiem apstākļiem dzīvošanai, tur joprojām mīt.

Vietvara turpina iedzīvotāju evakuāciju, un ceturtdien ziņots arī par 43 apkaimes bērnu izvešanu. Taču ne visi piekrīt izbraukšanai, un daudzi paliek gan Hersonā, gan tās apkaimē.

No trešdienas vakara līdz ceturtdienas rītam Krievija uz objektiem Doneckas, Mikolajivas, Sumu, Dņipropetrovskas un Zaporižjas apgabalos raidījusi kopumā 17 lādiņus, tajā skaitā 5 ballistiskās raķetes "Iskander", vienu "C-300" raķeti, deviņus Irānas bezpilota lidaparātus "Shahed" un citus lādiņus, ziņoja Ukrainas bruņotie spēki. Četrus dronus izdevās notriekt.

Ukrainas bruņotie spēki turpina cīņu, lai atbrīvotu valsti no iebrucējiem, un šobrīd Krievijas karaspēkam neļauj virzīties uz priekšu frontes austrumu un dienvidu virzienos.

Savukārt Melitopoles un Bahmutas virzienā ukraiņi uztur ofensīvu – soli pa solim mēģina doties uz priekšu, atbrīvojot īslaicīgi okupētās teritorijas.

Ukrainas bruņotie spēki trešdienas vakarā arī apstiprināja, ka tās karavīri darbojas Dņepras kreisajā krastā, netālu no Hersonas. Par to, ka tur notiek kaujas, liecināja arī Krievijas karaspēka uzlidojumi it kā pašu krievu pagaidām vēl okupētajām teritorijām pie Peščanovkas ciema.

ASV bāzētais "Kara pētījumu institūts" (ISW) norādīja, ka šobrīd vēl nevar runāt par to, ka tur būtu izveidots ukraiņu militārais placdarms, kas varētu nodrošināt atbalsta funkcijas turpmākajam iebrukumam. Trešdien iegūtie ģeogrāfiskie dati liecinot, ka Ukrainas spēku atsevišķām vienībām bija izdevies šķērsot upi un virzīties uz ziemeļiem no Piščanivkas uz Poimas pusi, un šajā apkaimē notika arī spēcīgi Krievijas armijas aviācijas uzbrukumi.

Kāda situācija tur ir šobrīd, nav zināms, bet nu jau vairākas dienas par šajā apkaimē notiekošajām cīņām runā arī Krievijas pusē – viņi ir nobažījušies par ukraiņu aktivitātēm šajā reģionā, ziņoja "Kara pētījumu institūts". 

Taču no krievu puses ieraksti skaidrību par operācijas sekmēm tāpat nevieš – vieni raksta, ka ukraiņi atspiesti atpakaļ līdz upei, bet citi – ka ukraiņiem pat uz brīdi izdevies ieņemt Poimu naktī uz 17. oktobri.

Tā nav pirmā reize, kad Ukrainas karavīriem izdodas pārcelties pāri upei un veikt atsevišķus uzdevumus Krievijas karaspēka ieņemtajā kreisajā krastā – arī augustā par tādiem tika ziņots. 

Pagaidām tālāk uz priekšu izrauties ukraiņiem šajā apkaimē nav izdevies. Kaujas turpinās ļoti sīvas un smagas. Pagājušās dienas laikā vien notikušas 80 sadursmes. 

Uzbrukumi notiek arī civilajiem objektiem, un jau trešdien kļuva zināms, ka līdz pieciem cilvēkiem pieaudzis Zaporižjas iznīcinātajā daudzstāvu dzīvojamā ēkā bojā gājušo skaits.

Trešdien Zaporižja piedzīvoja sešus aviācijas uzbrukumus, kuros izpostīta tika ne tikai daudzstāvu dzīvojamā ēka pilsētas centrā, bet nodarīti postījumi arī divām baznīcām, sporta kompleksam un vairāk nekā 20 citām ēkām Zaporižjā.

Tikmēr Vācija solījusi turpināt atbalstīt Ukrainu ar ieroču piegādēm un jau gatavo ukraiņiem "ziemas paketi" ar militāro palīdzību, tā Vācijas kanclers Olafs Šolcs teica uzrunā Bundestāgam. 

Šolcs uzsvēra, ka jaunajā palīdzības sūtījumā būs viss, "kas nepieciešams pretgaisa aizsardzībai".

Un pretgaisa aizsardzības stiprināšanu kā prioritāti šobrīd ir atzīmējis arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņam šonedēļ Kijivā bija tikšanās ar ASV pārstāvi Ukrainas atjaunošanas jautājumos Peniju Prikeri, un tieši Ukrainas enerģētikas sistēmas aizsardzība ziemā bija viens no sarunu tematiem. 

Kā pauda Zelenskis, tiek darīts maksimālais, lai Ukrainas karavīri saņemtu vairāk pretgaisa aizsardzības ieročus. Tas ļautu saglabāt dzīvību pilsētās laikā, kad tiek sagaidīts, ka Krievija atkal mēģinās uzbrukt civilajai un enerģētikas infrastruktūrai, cenšoties atstāt miljoniem cilvēku bez apkures, elektrības un ūdens – gluži tāpat, kā tas bija pagājušā ziemā.

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un 2022. gada rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, bet 2023. gada vasarā sākās jauns Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.