Eiropas Komisija piektdien nolēma nepagarināt Ukrainas graudu importa aizliegumu. Kontrole pār Ukrainas graudu importu ļāva Bulgārijai, Ungārijai, Polijai, Slovākijai un Rumānijai ierobežot Ukrainas izcelsmes produktu, piemēram, kviešu, kukurūzas, rapša sēklu un saulespuķu tirdzniecību savos tirgos.
Par spīti Eiropas Komisijas lēmumam, Polija, Ungārija un Slovākija atstāja to spēkā. Ukraina jau bija brīdinājusi, ka spers juridiskus soļus, kas tagad arī izdarīts.
Kijiva ir iesniegusi prasības Pasaules Tirdzniecības organizācijai pret šīm trim valstīm. Ukraina uzsver, ka šādi ierobežojumi ir Ukrainas starptautisko saistību pārkāpums.
Valsts ekonomikas ministre Jūlija Sviridenko norādīja, ka Ukrainas eksportētāji "jau ir cietuši un turpina ciest ievērojamus zaudējumus" vienpusējo aizliegumu dēļ. Aizliegums iepriekš bija spēkā arī Bulgārijā un Rumānijā, taču šīs valsts nav lēmušas aizliegumu pagarināt.
Bulgārijas lauksaimnieki pirmdien jau pauda neapmierinātību ar aizlieguma atcelšanu, izveidojot pagaidu blokādes uz automaģistrālēm un ceļiem, kas ved uz Rumānijas un Grieķijas robežām.
Bet Amerikas Savienotajās Valstīs pirmdienas vakarā (pēc Latvijas laika) ieradies Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Viņš apmeklēs gan Vašingtonu, gan Ņujorku, lai piedalītos ANO Ģenerālajā asamblejā.
Vašingtonā viņš tiksies ar prezidentu Džo Baidenu un Kongresa locekļiem, kā arī ar ASV militāro vadību, amerikāņu uzņēmumiem, žurnālistiem un ukraiņu kopienas locekļiem. Sagaidāma arī Zelenska dalība ANO Drošības padomē un vairākas divpusējas tikšanās.
Medijs "The Guardian" vēstīja, ka trešdien viņam gaidāma tikšanās ar Brazīlijas prezidentu Luizu Inasiu Lulu da Silvu, kurš līdz šim centies izvairīties nostāties Ukrainas vai Krievijas pusē.
Kā Zelenskis izteicies tviterī, Ukraina vizītes laikā nāks klajā ar konkrētu priekšlikumu ANO dalībvalstīm, kā nostiprināt teritoriālās integritātes principu un uzlabot ANO spēju kavēt agresiju un apturēt to.
Kā vēstīja laikraksts "The Washington Post", Baidens un Zelenskis centīsies izmantot ANO Ģenerālo asambleju, lai paplašinātu starptautisko atbalstu Kijivai. Taču tā dēvētās globālo dienvidu valstis Āfrikā, Āzijā un Dienvidamerikā vēlas, lai tūlītēju sarunu ceļā ar Maskavu tiktu panāktas ātras kara beigas.
Laikraksts atzīmēja, ka Zelenskis un Baidens gūs labumu no Vladimira Putina un Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina nepiedalīšanās šī gada Ģenerālajā asamblejā. Tas ļaus Baidenam un Zelenskim savā ziņā noteikt asamblejas darbakārtību.
Lai gan vairums ANO dalībvalstu nobalsoja par Krievijas iebrukuma Ukrainā nosodījumu, daudzas globālo dienvidu valstis ir nobažījušās par "bezgalīga strupceļa" iespējamību. Kā norādīja Ričards Govans, ANO eksperts no Starptautiskās krīzes grupas, vairuma ANO dalībvalstu nostāja ir tāda, ka ir jāvienojas par kara izbeigšanu. Ja Zelenskis ANO Drošības padomē teikts ka Ukraina turpinās cīnīties mūžīgi, tad tas radīs skaidru disonansi ar daudzām ne-rietumvalstīm, kas cīnās ar parādiem un nabadzību, kurām šķiet, ka viņu problēmas ir atstātas otrajā plānā, teica Govans.
ASV nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans gan noraidījis domu, ka pastāv būtiska atšķirība starp ASV un jaunattīstības valstu nostāju. Viņš sacīja, ka ASV diplomāti ir smagi strādājuši, lai šo plaisu pārvarētu. Cik šī plaisa ir liela, iespējams, redzēsim ANO Ģenerālajā asamblejā šonedēļ.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
